Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" aizdevums 30 miljonu eiro apmērā ir kontrolēts pārejas mehānisms līdz skaidram risinājumam, ceturtdien Saeimas sēdē, skatot aizdevuma piešķiršanu, sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) patlaban nav informēts par plānotās Satiksmes ministrijas (SM) reorganizācijas mērķi un uzdevumiem, par kuriem pēc koalīciju veidojošo politisko spēku tikšanās ceturtdienas rītā paziņoja premjere Evika Siliņa (JV), aģentūrai LETA sacīja ministrs.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, šodien atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic".
Satiksmes ministram Atim Švinkam (P) būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, pēc koalīcijas partiju tikšanās uzsvēra premjere Evika Siliņa.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti turpina uzstāt uz "trīs punktu piedāvājumu", tostarp satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".
Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šī gada marta beigās ir oficiāli vērsusies Satiksmes ministrijā, informējot akcionāru par ārējo faktoru radīto ietekmi uz uzņēmuma finanšu un operacionālo darbību. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku aviācijas degvielas cenu kāpumu, kas savukārt palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.
Viens no jautājumiem, par ko gadiem politiķi centušies slēpt krīzes apmērus un izvairīties no atbildības par to, ir “Rail Baltica”. Slēgtajās valdības sēdēs valda spriedze, bet koalīcijas partneri pieprasa rosināt disciplinārlietas. Tikmēr Saeimā top likuma grozījumi, kas atbildību par megaprojekta īstenošanu pārliks uz premjera un finanšu ministra pleciem, ziņo "Nekā personīga".
Dažādi ministru demisijas pieprasījumi, valdības un tās vadītājas uzticības balsojumi pēdējā laikā kļuvuši tik ikdienišķi, ka rada sajūtu: tādā veidā īstā darba starplaikos Saeimas deputāti izklaidējas. Kad var brīvi izpausties, sacensties asprātībā, atgādināt par sevi, palamāt valdību un paspodrināt paša spalvas uz kritizējamo fona.
Klausoties Saeimas debates par opozīcijas pieprasījumu izteikt neuzticību satiksmes ministram Atim Švinkam, var uzzināt neticamas lietas, piemēram, ka Švinka vērtējot citu vīru sievas, vai arī kā paralizēt Satiksmes ministrijas darbu.
Parlamentāriešu vairākums šodien Saeimas sēdē noraidīja opozīcijas deputātu sagatavoto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam (P).
Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" tuvākajā laikā būtu jānāk ar skaidru redzējumu, kā valsts var palīdzēt tai piesaistīt kapitālu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcija iesniegusi satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisijas pieprasījumu saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvaldību.
Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.
Igaunija, Latvija un Lietuva “Rail Baltica” projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi. Tā izdotos panākt zemāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus. Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem iepirkumi noslēgušies. Tagad atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija iesniedzis viszemāko finanšu piedāvājumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Turpinās kaislības ap “Rail Baltica” projektu. Bijušais satiksmes ministrs (2023–2025), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) TV24 skaidroja, ka viņu šajā projektā no pirmās dienas uztvēra kā apdraudējumu par, viņaprāt, izteikti atklāto pieeju.