Šā gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga līdz 484 latiem, kas atbilst vidējam algu līmenim pirms krīzes 2008.gadā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Vita Skuja.
Kamēr Eiropā valda pašreizējais negatīvais fons, visticamāk, algu kāpums Latvijā saglabāsies mērens, tomēr tas kļūs plašāks, proti, algas tiks paaugstinātas lielākai strādājošo daļai. Nākamgad vidējās algas kāpums varētu būt nedaudz straujāks - ap 5%, norāda "Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Šā gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 484 lati un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 3,6% jeb 17 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ir jācīnās ne tikai par vienlīdzīgu atalgojuma saņemšanu starp vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu, bet arī par vienlīdzīgu samaksu vienas nozares ietvaros Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Tautasdziesmās apdziedātais latviešu darba tikums mūsdienās ir mīts, jo darbs laukos vairs netiek uzskatīts par vērtību, un, lai arī dati liecina, ka bezdarbs ir augsts, tomēr saimnieki reģionos sūdzas par darbaroku trūkumu, intervijā pastāstīja Latvijas Universitātes pētnieces Agnese Cimdiņa, Ieva Raubiško un Dace Dzenovska.
Organizāciju pētījumu un vadības sistēmu konsultāciju kompānijas Fontes šī gada janvārī veiktajā pētījumā gandrīz 100 organizāciju vadītāji sniedza savu vērtējumu 2011. un prognozes 2012.gadam.
Šā gada otrajā ceturksnī valsts kapitālsabiedrībās mēneša vidējā darba samaksa bija par 11% lielāka, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2010.gadā, sacīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā jaunākajā informatīvajā ziņojumā par atalgojuma izmaiņām publiskajā un privātajā sektorā.
Algu apcirpšana 2010. gadā nav gājusi secen arī valsts augstākajām amatpersonām, kuras ar dažiem izņēmumiem vistiešākā mērā izjuta ienākumu kritumu. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās deklarācijas liecina, ka lielākā daļa amatpersonu ir centušās veidot uzkrājumus nebaltām dienām.
2011. gadā algu pieaugums būs ļoti lēns un galvenokārt tas skars kvalificētus speciālistus un vadītājus, jo darba tirgus pēc tiem izjūt trūkumu, biznesa portālam BNN norāda karjeras portāla WorkingDay Mārketinga direktors Māris Silinieks.
Šā gada trešajā ceturksnī atalgojums par darba stundu Latvijā turpināja samazināties, piedzīvojot septīto lielāko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES), liecina "Eurostat" dati.
Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā sagatavoti un izskatīšanai šodien notiekošās valdības sēdes slēgtajā daļā iesniegti grozījumu projekti vairākos likumos, paredzot vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus.
Lielāko bruto darba samaksu Latvijā nozaru griezumā saņem finanšu un apdrošināšanas darbību veicēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Ministrijas savās mājaslapās ir publiskojušas amatpersonu jūnijā saņemto atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (gan algas, gan piemaksas), kas ļauj secināt, ka ne visur ministri un valsts sekretāri ir visdāsnāk atalgotie darbinieki. Pat Ministru prezidents nav uzskatāms par naudas ziņā iekārojamu amatu.
Neatliekot uz pēdējo brīdi, līdz vakardienai amatpersonu atalgojumu internetā bija publicējusi tikai Veselības ministrija. Pārējās solīja to izdarīt, vēlākais, 15. jūlijā, kad šiem datiem ir obligāti jāparādās. Pretējā gadījumā tiks pārkāpts likums.
Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par "Ceturtās atmodas tautas armiju" (4ATA), publiskojusi informāciju par darbinieku atalgojumu Rīgas domē, no kuras secināms, ka atalgojums atsevišķiem pašvaldības darbiniekiem iepriekš bieži pārsniedzis arī 5000 latu mēnesī.
Arī Latvijā izstrādāti noteikumi, ar kuru palīdzību turpmāk plānots ierobežot baņķieru atalgojumu, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") prezidenta Bertolta Flika atalgojumu uzskata par adekvātu.
Lai likumu par vienotā atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību iestādēs tomēr paspētu pieņemt kopā ar budžetu 1. decembrī, par strīdīgajiem jautājumiem, piemēram, atalgojumu kapitālsabiedrībās, kā arī algām pašvaldībās, tiks dots papildu laiks diskusijām.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems, kā ierobežot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu, lai gan šobrīd minētā norma ir izņemta no likuma par vienoto atalgojumu sistēmu, pēc Koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Saeimas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis.