Māsu asociācija: Jaunajam mediķu atalgojuma modelim jau izstrādātas vadlīnijas

© Aigars Eglīte/F64

Patlaban ir izstrādātas jaunā mediķu atalgojuma modeļa vadlīnijas un atlikušajās divās Veselības ministrijas domnīcās tās tikai pieslīpētas, pastāstīja Latvijas Māsu asociācijas (LMA) viceprezidente Ilze Ortveina.

"Esam sapratuši, kur ir vājie punkti, un esam pārvērtuši problēmas konkrētos risinājumos," uzsvēra Ortveina.

Vakar šie risinājumi tika prezentēti nozarei, klāstīja Ortveina, norādot, ka konkrēta informācija par jauno modeli būšot tikai pēc pēdējās domnīcas.

Veselības ministrijas organizētajās domnīcās, kuru mērķis ir izstrādāt jaunu mediķu atalgojuma modeli, piedalās Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), LMA, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti galvenās māsas no slimnīcām, valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji, informēja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa norādīja, ka vēl ir paredzētas divas tikšanās reizes - 13.februārī un 20.februārī.

Pēc Aizsilnieces paustā, iepriekšējā VM domnīcā tika precizēta pilna darba laika ekvivalenta definīcija, tās elementi un piemērošana dažādās veselības aprūpes iestādēs.

Lai gan patlaban netiks sniegtas papildus detaļas par mediķu atalgojuma modeļa reformu, abu organizāciju vadītājas pauda gandarījumu par pašreiz panākto.

Jau ziņots, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots izstrādāt līdz martam. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā, galvenais uzdevums ir noteikt skaidru atalgojumu - "cik daudz un ko astoņu stundu darba laikā cilvēkam ir jāizdara". Tāpēc nolemts palielināt fiksēto atalgojuma daļu un atbrīvoties no konkrētām piemaksām vai to īpatsvara pret fiksēto atalgojuma daļu.

Kā skaidroja Viņķele, jaunā darba samaksas modeļa izveides galvenie kritēriji ir taisnīgums attiecībā pret nostrādāto, konkurētspēja atbilstoši darba tirgus tendencēm, caurskatāmība, elastīgums, kas nodrošinātu sistēmas spēju pielāgoties izmaiņām darba tirgū, un mērķtiecīgums jeb modeļa spēja stimulēt strādājošos sasniegt organizācijas mērķus.

Kā vēstīts, LVSADA padomes sēdē 21.janvārī nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, viņuprāt, reformas ir bezmērķīgas. LVSADA arī nesaskata nepieciešamību radikāli mainīt pašreizējo atalgojuma modeli.

Atalgojuma modeļa pārskatīšana aizsākusies, jo Kariņš iepriekš uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, kas ieviestu "caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu" un novērstu tajā iespējamās netaisnības.

Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.

"Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..)," pauda Kariņš.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais