Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.
Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.
Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1. janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.
Tāpat valdība šodien atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī ģimenes ārstiem. Ar grozījumiem kapitācijas nauda, kas tiek piešķirta ģimenes ārstiem par katru aprūpē esošo pacientu, tagad palielināta par 20%.
Kā norāda ministrijā, atalgojuma palielinājums turpmākajos gados ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu nozarē, jo stacionāro ārstniecības iestāžu ārstniecības personu kopējam skaitam ir strauja negatīva dinamika.
Pēc VM paustā, cilvēkresursu trūkumus saistīts ar esošo ārstniecības personu novecošanos, kā arī zemo darba samaksu. Vienlaikus "kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu iespējams nodrošināt tikai tad, ja ārstniecības iestādei ir pietiekams skaits profesionālu speciālistu, kuri strādā vienotā saliedētā komandā, kur ikviens no dalībniekiem funkcionē patstāvīgi un atbildīgi, skaidri apzinoties sava darba uzdevumus un kopējo sasniedzamo mērķi".
Ministrijā uzsvēra, ka ārstniecības personas ir vērtība, bez kuriem nav iespējams nodrošināt ārstniecību. "Kopumā esošais ārstniecības personu skaita nodrošinājums rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē. Vissatraucošākā situācija ir ar māsu nodrošinājumu. Konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes sistēmā," skaidroja VM.
Pēc VM paustā, lai mazinātu tendenci ārstniecības personu aizplūšanai uz privāto sektoru un aktīvāk veicinātu paaudžu nomaiņu, ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai līdz 2023. gadam nepieciešams novirzīt 500,8 miljonus eiro, nodrošinot, ka 2021. gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniedz divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa - 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas.
Jau ziņots, ka Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%.
Likuma grozījumi nosaka, ka valdība, sagatavojot 2019.gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019. gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020. gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021. gadā - 314,6 miljonus eiro.
Kā ziņots, lielākā daļa finansējuma, kas nepieciešama, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% no nākamā gada, ir atrasta, bet līdz pilnu 87 miljonu eiro atrašanai vēl jāstrādā, žurnālistiem apgalvoja veselības ministre Čakša.
Finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai tiks rasts no dažādiem avotiem, tostarp vidējā termiņa veselības aprūpes budžeta plānotā pieauguma, pieejamajiem budžeta resursiem, kurus Finanšu ministrija (FM) atradusi, pārskatot dažādus procesus, kā arī saistībā ar lielāku prognozēto ekonomikas izaugsmi, ienākumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku un citiem FM avotiem.