Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns ir vienisprātis, ka Latvijā nepieciešams izstrādāt sistēmu, ar kuras palīdzību varētu nodrošināt atalgojuma pieaugumu.
Nākamajā gadā Latvijā starp Baltijas valstīm prognozēts mazākais jaunu darbavietu skaita pieaugums, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" novembrī veiktā aptauja Baltijas valstīs par plāniem un tendencēm darba tirgū nākamajā gadā.
Janvārī un februārī Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā izmaksāti 390 380 eiro pēc nodokļu nomaksas, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Turpmāk atalgojumā varēs vērot līdzšinējās tendences, taču pieauguma temps varētu balansēt ap 5%, jo salīdzinājumā ar 2015.gadu šogad ietekme no minimālās algas palielināšanas būs mazāka, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Plaisa starp niecīgu atalgojumu pelnošajiem un turīgajiem Latvijā ir milzīga. Pirms pāris gadiem tā bija otra lielākā Eiropas Savienībā. Līdzšinējie centieni situāciju nav daudz uzlabojuši. Arī jaunais nodoklis, kuram dots solidaritātes vārds, trūcīgo dzīvi būtiski neuzlabos.
Ir saprotams, ka pašvaldības nevar palielināt bērnudārzu pedagogu atalgojumu līdz tādam līmenim, kāds būs pedagogiem kopumā, tomēr valsts nepārņems šo pedagogu atalgošanu, šodien, tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Jaunais pedagogu atalgojuma modelis joprojām ir izglītības ministres prioritāte, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica izglītības ministre Mārītei Seile.
Latvijas amatpersonu brīdinājumi par nodokļu celšanu un valsts izdevumu samazināšanu izraisa kārtējo sašutuma vilni pret ierēdņu skaita un atalgojuma pieaugumu.
Kopš Eiropas Sociālā fonda projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās (APSD) sākuma trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību.
Latvijas pedagogi arvien vairāk pārliecinās, ka jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai papildu naudas, visticamāk, nākamgad nebūs. Premjere Laimdota Straujuma paziņojusi, ka jaunā valdība, kas strādājot tikai 20 dienas, nekādus solījumus skolotājiem neesot devusi. Pedagogi uzskata: Vienotība ne tikai uzmetusi viņus, bet arī jauno izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.
Mediķu arodbiedrība nekautrēsies izmantot apstākli, ka Latvija nākamgad būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, lai pievērstu uzmanību zemajam veselības aprūpes finansējumam. Arī tam, ka mediķu algas Latvijā ir vairākas reizes zemākas par vidējo Eiropas Savienībā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atalgojumu par vēlēšanu organizēšanu vēlēšanu komisiju un balsošanas iecirkņu komisiju locekļiem noteikusi, ņemot vērā atbildības apjomu un pārziņā esošo iecirkņu skaitu, aģentūrai LETA sacīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Eiropas Savienībā (ES) vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu saņemto darba samaksu stundā ir 16,2%, liecina otrdien publiskotie Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.
Piektā daļa jeb 19% 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu pašreizējais atalgojums pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" veikts pētījums.
Izvēloties darbavietu, lietuvieši domā pirmām kārtām par paredzamo algu un darba apstākļiem, bet uzņēmuma reputācija un pozīcijas tirgū viņiem īpaši nerūp, liecina portāla "Cvonline.lt" veikta aptauja.
Neraugoties uz to, ka Latvijas valdība ar gandarījumu ziņo par krīzes pārvarēšanu, reālajā dzīvē valsts iedzīvotāju labklājība nebūt nav tik spīdoša. Kamēr Finanšu ministrija ziņo, ka algas ir atgriezušās pirmskrīzes robežās, aptauja liecina pretējo - puse (47%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu ienākumi pēdējā gada laikā nav mainījušies.
Šā gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga līdz 484 latiem, kas atbilst vidējam algu līmenim pirms krīzes 2008.gadā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Vita Skuja.
Kamēr Eiropā valda pašreizējais negatīvais fons, visticamāk, algu kāpums Latvijā saglabāsies mērens, tomēr tas kļūs plašāks, proti, algas tiks paaugstinātas lielākai strādājošo daļai. Nākamgad vidējās algas kāpums varētu būt nedaudz straujāks - ap 5%, norāda "Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.