Atalgojums varētu augt par aptuveni 5% gadā

© F64

Turpmāk atalgojumā varēs vērot līdzšinējās tendences, taču pieauguma temps varētu balansēt ap 5%, jo salīdzinājumā ar 2015.gadu šogad ietekme no minimālās algas palielināšanas būs mazāka, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bruto darba samaksa sasniedza 844 eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 7,4% augstāka. Tādējādi pērn gada vidējā darba samaksa bija 818 eiro, pieaugot par 6,8% jeb 52 eiro. Ņemot vērā nodokļu slogu, neto darba samaksa bija 603 eiro, kas ir par 7,6% augstāka nekā 2014.gadā. Pagājušā gada laikā to neapdraudēja arī inflācija, kas pērn bija vien 0,2%, tādēļ reālās neto darba samaksas kāpums bija 7,4%.

Augstāku algu pērn bija iespēja nopelnīt sabiedriskajā sektorā - 855 eiro, kamēr darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro. Taču privātajā sektorā algas auga straujāk - par 7,9% gadā - pret sabiedriskajā sektorā uzrādītajiem 5,2%.

"Turpmāk atalgojumā vērosim līdzšinējās tendences. Piezemētās ekonomikas izaugsmes perspektīvas vien nedaudz mazinās spiedienu no darba tirgus puses. Tādējādi spiediens palielināt atalgojumu būs, jo īpaši no sabiedriskā sektora darbinieku puses. Darba tirgus, tāpat kā atalgojuma izmaiņas, visaktuālāk būs saistītas ar jomu speciālistiem un vadības darbiniekiem," skaidro Gašpuitis.

Noteiktās nozarēs izmaiņas darba samaksā, vairāk gan statistiski, var radīt cīņa ar ēnu ekonomiku, pieļauj "SEB bankas" ekonomists.

"Taču jāņem vērā, ka atalgojuma kāpuma un pašreizējā darbaspēka nodokļu sloga, kā arī plašo iespēju dēļ, interese palikt ēnā būs milzīga. Līdzīgi kā līdz šim, atalgojuma pieaugums nebūs vienmērīgs, kas nozīmē, ka to neizjutīs visi strādājošie. Tāpat procentuāli skanīgais kāpums, jo īpaši zemāk atalgotajās nozarēs, būs lielāks, taču nominālajā izteiksmē tas būs pietiekami ierobežots," piebilst Gašpuitis.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.