Ārsti

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Veselības ministrija nav spējusi panākt jauno speciālistu sagatavošanu atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu ārstniecības personu pietiekamību un efektīvu paaudžu nomaiņu. Tam pierādījums ir fakts, ka vecuma grupā virs 50 gadiem nozarē strādā 55 procenti ārstniecības un atbalsta personu. Ārstu un māsas palīgu profesijās jauno speciālistu skaits, kas uzsāk darbu nozarē, ir mazāks par speciālistu skaitu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, turklāt 65 procenti no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir virs 50 gadiem, tajā skaitā 21 procents speciālistu ir sasnieguši 65 gadus, kas norāda uz izteiktu speciālistu novecošanos.

Iespēja veidot citādas brigādes patlaban dienestam ļauj startēt ar pietiekami labu brigāžu nodrošinājumu, kā arī veidot jaunas tur, kur iepriekš tas nebija iespējams, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst Veselības ministrijai par priekšlikumu ārstiem noteikt prasību obligāti spēt sazināties divās svešvalodās. Arodbiedrība šo prasību sauc par pārspīlētu. Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka prasība zināt svešvalodas jau ir noteikta standartā un to neviens negrasās atcelt.

Valmieras rajona prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu pret četrām ārstniecības personām par profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā cietušajam izraisīti smagi miesas bojājumi, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Ārstu atalgojuma pieaugums Veselības ministrijas (VM) kapitālsabiedrībās svārstīsies no 9% līdz 20%, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Veselības speciālistu trūkums reģionos ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kam nekavējoties ir nepieciešams risinājums, pēc tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Mediķi februārī nav sagaidījuši cerēto algas pielikumu par divdesmit procentiem. Tā vietā dažiem medicīnas dabriniekiem algas palielinātas par astoņiem procentiem, citiem nav palielinātas, bet atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēl pērn nostrādāja daudzas virsstundas, alga pat sarukusi. Šķetinot algu palielināšanas kamolu, atsevišķas lietas par mediķu darba algām kļūst skaidrākas, bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pirmkārt, tas, kāpēc 20 procentu vietā māsu, ārstu un sanitāru algas palielinās par dažiem procentiem, lai gan, līdzīgi kā pērn, arī šogad stingri tika apsolīts atalgojumu celt par piekto daļu.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) vēlētos sniegt valsts veselības aprūpes pakalpojumus vairāk pacientiem nekā to patlaban paredz finansējums jaunajā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

Ir pilnīgi noliedzams, ka ģimenes ārsti nezinātu vai neizprastu rehabilitācijas nozīmi, komentējot Valsts kontroles revīzijās iegūtos secinājumus, sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).

Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka nav iespējams no 2019. gada 1.janvāra ieviest veselības aprūpes finansēšanas kārtību, sadalot iedzīvotājus divās grupās, balstoties uz sociālā nodokļa izmaksu.

No janvāra e-veselībā papildus e-receptei pievienosies vēl viens e-pakalpojums, un, lai arī joprojām e-nosūtījums faktiski ir testēts tikai lielākajās Latvijas slimnīcās, no nākamā gada 1. janvāra visiem nosūtījumiem pie ārstiem speciālistiem un uz izmeklējumiem jābūt elektroniskiem. No e-nosūtījuma valsts atbildīgās iestādes negrasās atteikties.

Latvijas valstspiederīgais Īrijas tiesā savus likumpārkāpumus cenšas attaisnot ar Latvijā kļūdaini noteiktu HIV diagnozi, raksta Īrijas laikraksts "Herald".

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) joprojām stingri iestājas pret valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, ar kuru no nākamā gada Latvijā visi veselības aprūpes pakalpojumi pienāksies tikai apdrošinātām personām, uzsvēra asociācijas prezidente Sarmīte Veide (LRA).

Lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu ārstniecības personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums.

Veselības ministrija (VM) gatavos grozījumus, lai palielinātu mediķiem pieļaujamo virsstundu skaita apmēru, tomēr ministrijai ļoti nozīmīgs ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) atbalsts šajā jautājumā, sacīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

LETA. Attiecībā uz mediķu atalgojuma palielināšanu esošā valdība piekopj "atbildīgu vilcināšanos", saprotot, ka jaunajai būs jāuzņemas pieņemto lēmumu izpilde, tomēr vilcināties nevajadzētu, jo situācija ir ļoti nopietna, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Piesaucot nepieciešamību novērst "valsts veselības aprūpes sabrukšanu", Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.

Vieglu saslimšanu gadījumos bērnus būtu jāved pie ģimenes ārsta vai jāaprūpē mājas apstākļos, nevis jāved uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām, šodien diskusijā "Vecāku biežākās kļūdas, rūpējoties par bērnu veselību" aicināja ārsti.

Bērnu slimnīcas Vecāku padome plāno rosināt noteikt finansiālu atbildību tiem pacientu likumiskajiem pārstāvjiem, kuri pieteikuši vizīti vai izmeklējumu, nav ieradušies uz to un nav iepriekš to atteikuši.