Ārsti

No Veselības ministrijas atbildes Saeimai par mediķu atalgojuma palielināšanu izriet, ka parlamenta deputāti, saņemot nākamā gada budžeta projektu no valdības, paši var to precizēt un, secinot, ka mediķu algām nav ieplānots pietiekami daudz naudas, var projektu pārgrozīt pēc saviem ieskatiem.

Neraugoties uz mediķu paustajām bažām un pacientu sūdzībām par nespēju saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, negaidot garās rindās, Veselības ministrijas sagatavotā atskaite liecina: rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās būtiski, bet «izmeklējumu segmentā novērojams mērens rindu samazinājums».

Latvijā ārstu skaits turpina samazināties, pērn šo profesionāļu skaitam sasniedzot zemāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā, liecina Slimību profilakses un kontroles (SPKC) dati.

Turpmāk arī pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei.

Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.

Pašvaldības iespēju robežās dara visu iespējamo, lai piesaistītu reģionos jaunos speciālistus un citus medicīnas darbiniekus, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Veselības ministrija nav spējusi panākt jauno speciālistu sagatavošanu atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu ārstniecības personu pietiekamību un efektīvu paaudžu nomaiņu. Tam pierādījums ir fakts, ka vecuma grupā virs 50 gadiem nozarē strādā 55 procenti ārstniecības un atbalsta personu. Ārstu un māsas palīgu profesijās jauno speciālistu skaits, kas uzsāk darbu nozarē, ir mazāks par speciālistu skaitu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, turklāt 65 procenti no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir virs 50 gadiem, tajā skaitā 21 procents speciālistu ir sasnieguši 65 gadus, kas norāda uz izteiktu speciālistu novecošanos.

Iespēja veidot citādas brigādes patlaban dienestam ļauj startēt ar pietiekami labu brigāžu nodrošinājumu, kā arī veidot jaunas tur, kur iepriekš tas nebija iespējams, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst Veselības ministrijai par priekšlikumu ārstiem noteikt prasību obligāti spēt sazināties divās svešvalodās. Arodbiedrība šo prasību sauc par pārspīlētu. Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka prasība zināt svešvalodas jau ir noteikta standartā un to neviens negrasās atcelt.

Valmieras rajona prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu pret četrām ārstniecības personām par profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā cietušajam izraisīti smagi miesas bojājumi, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Ārstu atalgojuma pieaugums Veselības ministrijas (VM) kapitālsabiedrībās svārstīsies no 9% līdz 20%, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Veselības speciālistu trūkums reģionos ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kam nekavējoties ir nepieciešams risinājums, pēc tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Mediķi februārī nav sagaidījuši cerēto algas pielikumu par divdesmit procentiem. Tā vietā dažiem medicīnas dabriniekiem algas palielinātas par astoņiem procentiem, citiem nav palielinātas, bet atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēl pērn nostrādāja daudzas virsstundas, alga pat sarukusi. Šķetinot algu palielināšanas kamolu, atsevišķas lietas par mediķu darba algām kļūst skaidrākas, bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pirmkārt, tas, kāpēc 20 procentu vietā māsu, ārstu un sanitāru algas palielinās par dažiem procentiem, lai gan, līdzīgi kā pērn, arī šogad stingri tika apsolīts atalgojumu celt par piekto daļu.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) vēlētos sniegt valsts veselības aprūpes pakalpojumus vairāk pacientiem nekā to patlaban paredz finansējums jaunajā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

Ir pilnīgi noliedzams, ka ģimenes ārsti nezinātu vai neizprastu rehabilitācijas nozīmi, komentējot Valsts kontroles revīzijās iegūtos secinājumus, sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).

Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka nav iespējams no 2019. gada 1.janvāra ieviest veselības aprūpes finansēšanas kārtību, sadalot iedzīvotājus divās grupās, balstoties uz sociālā nodokļa izmaksu.

No janvāra e-veselībā papildus e-receptei pievienosies vēl viens e-pakalpojums, un, lai arī joprojām e-nosūtījums faktiski ir testēts tikai lielākajās Latvijas slimnīcās, no nākamā gada 1. janvāra visiem nosūtījumiem pie ārstiem speciālistiem un uz izmeklējumiem jābūt elektroniskiem. No e-nosūtījuma valsts atbildīgās iestādes negrasās atteikties.

Latvijas valstspiederīgais Īrijas tiesā savus likumpārkāpumus cenšas attaisnot ar Latvijā kļūdaini noteiktu HIV diagnozi, raksta Īrijas laikraksts "Herald".