Nākamnedēļ pie Saeimas pulcēsies aptuveni 1000 medicīnas darbinieku

© Mārtiņš Cīrulis/F64 Photo Agency

Teju tūkstotis medicīnas darbinieku, tajā skaitā, arī vairāku Rīgas slimnīcu darbinieki un medicīnas studenti sola piedalīties protesta akcijā "Viena diena bez medicīnas personāla", kas norisināsies 7.novembrī pie Saeimas, informēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tāpat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcas valdes ir izdevušas rīkojumu par darba organizāciju akcijas dienā, lai slimnīcu personāls un studējošie varētu piedalīties protesta akcijā, informēja Rācenis.

Tāpat akcijā gatavas iesaistīties ir arī Latvijas reģionu lielākās slimnīcas. Jāatzīmē, ka akcijas laikā slimnīcas turpinās nodrošināt neatliekamo palīdzību un akūto pacientu ārstēšanu. Savukārt nodaļās esošo pacientu aprūpe tiks nodrošināta brīvdienu režīmā.

Jau iepriekš ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai apņēmušies rīkot protesta akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu.

Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Lai gan šodien notikušajā Stratēģiskās padomes sēdē tika spriests par pašlaik pieejamo 42 miljonu eiro pārdali, mediķus pārstāvošās organizācijas uzskata, ka šībrīža finansējums ir par maz un iet pretrunā ar iepriekš solīto.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais