Neraugoties uz mediķu paustajām bažām un pacientu sūdzībām par nespēju saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, negaidot garās rindās, Veselības ministrijas sagatavotā atskaite liecina: rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās būtiski, bet «izmeklējumu segmentā novērojams mērens rindu samazinājums».
Veselības ministrijā gan Neatkarīgajai precizēja, ka šie dati un līdz ar to arī secinājumi ir veikti par 2018. gadu, izmantojot veselības aprūpes pieejamības datus uz 2019. gada 1. janvāri. Apkopojums jeb atskaite par Eiropas Komisijas pieļautās deficīta atkāpes ieguldīto līdzekļu rezultātiem par šāgada pirmo sešu mēnešu situāciju top un būs, visticamāk, novembrī. «Apkopojot 2018. gada izpildes datus, var secināt, ka iesāktās reformas tiek turpinātas veiksmīgi, jo būtiski ir samazinājušās rindas uz speciālistu konsultācijām, dienas stacionāra pakalpojumiem, savukārt uz rehabilitācijas pakalpojumiem un izmeklējumu segmentā ir novērojams mērens rindu samazinājums,» secinājusi Veselības ministrija atskaitē. Mērenais rindu samazinājums izskaidrojams ar pacientu uzvedības maiņu, piemēram, pacienti, kuri līdz šim dažādu iemeslu dēļ izmantoja maksas veselības aprūpes pakalpojumus, pašlaik sāk vairāk izmantot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības ministrija secina, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kas iepriekš ir saņēmuši ambulatoro veselības aprūpi par personiskiem līdzekļiem, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu slimnīcās, kas ir valsts kapitālsabiedrības, samazinājies par desmit procentiem.
Pacientu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās vidēji līdz 71 dienai, tas ir, vairāk nekā divi mēneši, bet iepriekš bija vismaz 100 dienu. Veselības ministrija secina, ka rindas samazinājušās par 28,7 procentiem, un, ja vēl tie pacienti, kuri līdz šim maksāja paši par konsultācijām, būtu to turpinājuši darīt, tad rindas uz valsts apmaksātajām būtu samazinājušās pat par 38 procentiem. Rindas uz ambulatorajiem izmeklējumiem bija līdz 40 dienām, taču šāgada sākumā gaidīšanas rindas sarukušas līdz 36 dienām. Tas nav būtisks rindu samazinājums, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, ap desmit procentiem, un turpmāk straujš rindu samazinājums neesot gaidāms tieši pacientu uzvedības maiņas dēļ, proti, ja ir iespējams vairāk kādu pakalpojumu saņemt par valsts naudu, kāpēc to nedarīt?
Rindas uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem ir samazinājušās vidēji līdz 147 dienām un, lai arī rinda joprojām ir gara - aptuveni pieci mēneši, tomēr pirms reformu sākuma rindās vidēji bija jāgaida 407 dienas, tas ir, vairāk nekā gads. Rinda sarukusi par 63 procentiem. Vēl garāka rinda ir uz ambulatoro rehabilitāciju - pat pēc reformas tā vidēji ir 345 dienas (iepriekš 500).
Veselības ministrijā skaidro, ka katrā ārstniecības iestādē un pakalpojuma veidā rindu samazinājuma dinamika ir atšķirīga, tomēr par būtisku uzskatāms ieguvums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā Biķernieki, kur kardiologa pieejamība pieaugusi no 133 dienām līdz 82 dienām, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā rinda pie traumatologa un ortopēda no 97 dienām sarukusi līdz 31 dienai, Salaspils Veselības centrā rinda pie ginekologa - līdz 31 dienai (no 75 dienām). Biķerniekos rinda pie endokrinologa samazinājusies no 117 dienām uz 51 dienu, bet rinda pie oftalmologa Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā - no 150 dienām līdz 14 dienām.
Rindu samazinājums nodrošināts ārstniecības iestāžu iespēju robežās un atbilstoši pieejamajiem cilvēkresursiem. Uz izmeklējumiem vidēji rinda samazinājusies par desmit procentiem. Biežāk izmantotie izmeklējumi, kā, piemēram, rentgens un elektrokardiogrāfija, iedzīvotājiem ir pieejami desmit dienu laikā vismaz 97 procentos ārstniecības iestāžu. Uz tādu pakalpojumu kā acu ārstu operācijas Biķerniekos, kur līdz šim rinda bija prātam neaptverama - 8,2 gadi, tagad ir ap divarpus gadi. Vidzemes slimnīcā rinda pie acu ārsta bērniem un pieaugušajiem samazinājusies no 120 līdz 30 dienām, bet ortopēdijā no 150 līdz 90 dienām.
Šajā pat atskaitē Veselības ministrija secina, ka jaunu programmu sekmīgai ieviešanai (piemēram, hronisko pacientu aprūpei) nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai visi varētu sagatavoties. Jāatgādina, ka hronisko pacientu programmu valsts uz laiku apturēja, tai paredzēto finansējumu pārdalot citām jomām.