Turpmāk arī pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei.
Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne stāsta, ka ģimenes ārstu prakšu attīstībai ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu no astoņiem līdz desmit tūkstošiem eiro (uz vienu praksi) individuālo ģimenes ārstu prakšu un sadarbības prakšu attīstībai un līdz 30 tūkstošiem eiro (uz vienu praksi) primāro aprūpes centru attīstībai. Mērķis šādu dotāciju piešķiršanai ir uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību un attīstīt veselības aprūpes infrastruktūru. Plānots atbalstīt vismaz 535 ģimenes ārstu prakšu attīstību, lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. «Ģimenes ārstiem ir iespēja iegādāties gan medicīniskās tehnoloģijas, gan mēbeles, gan saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojumu,» saka A. Starpcāne. Projektu ietvaros ir atbalstāma būvniecība un ar to saistītās izmaksas.
Jau šā gada sākumā varēja pieteikties atbalstam individuālo ģimenes ārsta prakšu un ģimenes ārstu sadarbības prakšu attīstībai, un kopumā līdz šim saņemti 140 projektu iesniegumi (117 iesniedza ārstniecības iestādes, 23 - pašvaldības) par kopējo summu 1,57 miljoni eiro. Pašlaik vēl turpinās projektu iesniegumu vērtēšana, un to būs iespējams izdarīt arī turpmāk. Tāpat līdz šā gada beigām plānots izsludināt arī otro projektu iesniegumu atlases apakškārtu, kas paredz atbalstu primārās aprūpes centru attīstībai. Individuālo ģimenes ārsta prakšu un ģimenes ārstu sadarbības prakšu attīstībai pieejamais finansējums ir 3,7 miljoni eiro, savukārt primārās aprūpes centru attīstībai - 750 000 eiro. Veselības ministrija skaidro, ka, piemēram, prakses, kuras noslēgušas sadarbības līgumu, katra var piesaistīt savai attīstībai līdz 10 000 eiro. Tās var būt divu līdz piecu ģimenes ārstu prakses, kas atrodas vienā vai dažādās adresēs līdz piecu kilometru attālumā viena no otras. Šādās praksēs pacientam būs pieejams plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, piemēram, vismaz viens no šādiem speciālistiem - pediatrs, fizioterapeits, vecmāte, ginekologs. Tāpat tiks nodrošināts garāks darba laiks - darba dienās būs vismaz 11 stundas.
Tomēr lielākais izaicinājums primārajā veselības aprūpē nav prakses fiziska atvēršana, bet mediķu piesaiste darbam reģionos. Veselības ministrija norāda, ka ģimenes ārstu piesaistei reģionā tiek īstenots arī vēl cits projekts. Arī par Eiropas naudu ir pieejams finansiālais atbalsts ģimenes ārstiem, proti, piecu mēnešalgu pabalsts un papildus viena alga par katru ģimenes locekli.
