Ārstu atalgojumam jābūt divreiz lielākam par vidējo atalgojumu valstī, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents stāstīja, ka viņš ar premjeru pārrunājuši jautājumu par medicīnas aprūpes problēmām, un, pēc Levita domām, nepieciešams izstrādāt stratēģisku mērķi palielināt publisko finansējumu veselības nozarei.
"Latvijā līdz šim publiskais finansējums veselības nozarei ir bijis nepietiekams. Ar 2020.gada budžeta pieņemšanu nekas nav beidzies, jo valdība un koalīcija turpinās strādāt, lai atrisinātu šos jautājumus. Pastāv principiāls uzstādījums, ka ārstu atalgojuma ir jābūt divreiz lielākam par vidējo atalgojumu valstī. Tas ir Eiropas standarts, uz ko Latvijai jāvirzās," klāstīja Valsts prezidents.
Levits piebilda, ka vienlaikus ar mediķu atalgojumu būtu jārisina jautājums arī par budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, kā arī ārstu atalgojuma caurredzamības nodrošināšanu.
Valsts prezidents pauda uzskatu, ka valdībai un medicīnas nozarei ir jāuztur pastāvīgs dialogs, kam būtu jāvainagojas ar rezultātu.
Savukārt Kariņš solīja pievērst lielāku uzmanību veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanai, norādot, ka ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) panākta vienošanās par soļiem, kā to paveikt.
Aicināts vērtēt mediķu organizāciju pieteikto protesta akciju turpināšanu, Levits pauda, ka protesta akcijas ir leģitīmas tiesības, tomēr svarīgāk ir uzturēt dialogu starp valdību un mediķiem. Arī Kariņš aicināja veselības organizācijas uzturēt dialogu ar nozares ministriju un ministri.
"Sarunā ar veselības ministri guvu pārliecību, ka viņa vēlas dialogu uzturēt, un arī es pats esmu gatavs tajā iesaistīties," uzsvēra Ministru prezidents.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres atbrīvošanu no amata.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.