Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nepieņēma nekādu lēmumu par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rosinājumu dekriminalizēt "ārstu netīšās kļūdas" un pie šī jautājuma atgriezīsies nākamgad, "jo steigai šajā jautājumā nav pamata", šodien pēc šī jautājuma izskatīšanas pavēstīja Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).
LĀB oktobra sākumā vērsās Veselības ministrijā un Sociālo lietu komisijā, aicinot mainīt Krimināllikuma 138.pantu par ārsta pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu un dekriminalizējot "ārstu netīšās kļūdas".
Komisijas sēdē medicīnas jomas pārstāvji mudināja veikt izmaiņas likumā, jo tās varot veicināt ārstu labprātīgu ziņošanu par pieļautajām kļūdām un šo kļūdu izpēti, kas palīdzētu strādāt pie to novēršanas. Viņi gan piekrita nepieciešamībai rūpīgi un bez steigas apspriest izmaiņu veikšanu Krimināllikumā.
Biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis Saeimā apgalvoja, ka esošā regulējuma apstākļos ārsti kļūstot pārāk piesardzīgi savā darbībā, lai neriskētu ar iespējamo kriminālsodu. Pēc viņa vārdiem, mediķu liktenis attiecīgos strīdīgos gadījumos ir atkarīgs no policista vai prokurora "revolucionārās pārliecības", lai gan ārsts esot rīkojies atbilstoši.
Savukārt Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) apšaubīja, ka piedāvātās izmaiņas veicinās ārstu ziņojumus par pašu pieļautajām kļūdām. Viņš akcentēja, ka pašlaik Krimināllikumā nav noteikts sods par ārstu kļūdām, bet gan par nolaidību. Deputāts vērsa uzmanību, ka līdz šim par veiktajiem kriminālpārkāpumiem reāla brīvības atņemšana ārstiem neesot piemērota.
LĀB juriste Ilze Vilka apgalvoja, ka attīstītajās valstīs esot vērojama virzīšanās no vēlmes sodīt ārstus uz situāciju izpēti, kāpēc kļūdas radušās. Izpēte un ziņošana par savām kļūdām nav savienojama ar kriminālatbildību par netīšu nodarījumu, pauda juriste. Viņa norādīja, ka ar Tieslietu ministriju tiek diskutēts, kā varētu formulēt Krimināllikuma attiecīgā panta iespējamo jauno redakciju.
LĀB vadītāja Ilze Aizsilniece pauda viedokli, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizsver un ka ar tā skatīšanu nevajadzētu steigties. Viņa norādīja, ka pašlaik notiek konsultēšanās ar kolēģiem no citām Eiropas Savienības valstīm. Gan viņa, gan citi diskusijas dalībnieki akcentēja nepieciešamību rast skaidrību par terminoloģijas jautājumiem, piemēram, arī juristiem jāvienojas par atšķirību starp kļūdu un nolaidību.
Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka atbildīgās darba grupas sanāksme par šo jautājumu bijusi komplicēta. Viņa skaidroja, ka jau pašlaik Krimināllikuma norma pēc būtības paredz sodu par tīšu pārkāpumu. Tomēr praksē tā piemērošana netiek veikta tik viennozīmīgi un tiek piemērota arī par darbībām, kas izdarītas aiz neuzmanības. Tāpēc ģenerālprokuratūrai janvārī būs jāziņo par līdz tam apkopojamo informāciju, kā prokurori attiecīgo regulējumu piemēro praksē.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis pauda, ka pašreizējā norma apgrūtina cilvēku piesaisti darbam slimnīcās, tajā skaitā dzemdību nodaļās un ķirurģijā, jo ārsti šo darbu uztverot ar bažām iespējamā kriminālsoda dēļ.
Apinis izteicās, ka attiecīgais likuma pants Latvijā palicis kopš padomju laikiem un ka to esot ieviesis Padomju Savienības līderis Josifs Staļins pēc tam, kad ārsti esot kritizējuši padomju veselības sistēmu. Pēc Apiņa stāstiem, tolaik kāds ārsts ticis sodīts par lielāku zāļu devu nozīmēšanu pacientam, lai pacients neciestu ļoti lielas sāpes. Kurzemē sodu saņēmis kāds ārsts par nepareizā šķidruma izmantošanu procedūrā, lai gan arī uz iepakojuma bijis kļūdaini norādīts vielas nosaukums.
Savukārt Judins norādīja uz konkrētiem gadījumiem, kad sods piemērots par acīmredzamu nolaidību. Piemēram, vecmāte uz dzemdībām ieradusies ar novēlošanos, neizvērtēja to, ka nav veiktas nepieciešamās medicīniskās procedūras, neizsauca ātro palīdzība, nebija paņēmusi līdzi nepieciešamos instrumentus un tā rezultātā nomira bērns. Politiķis arī akcentēja, ka mediķi nedrīkst pieļaut, ka kaut kas, piemēram, salvetes tampons tiek aizmirsts cilvēka ķermenī vai atstāt cilvēku nepieskatītu pēc operācijas.
Pašlaik likumā ir noteikts kriminālsods par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.
LĀB četru lappušu vēstulē piedāvā veikt grozījumus Krimināllikumā, kurā aicina noteikt, ka sods tiek piemērots par pienākumu tīšu nepildīšanu vai par tīši nolaidīgu to pildīšanu.
Ārstu biedrībā uzskata, ka sodīšanas un vainīgās ārstniecības personas meklēšanas pieeja neesot efektīva turpmāku kļūdu novēršanā ne attiecībā uz sodīto personu, ne arī attiecībā uz citām ārstniecības personām, "kuras nebūt nesāk strādāt labāk redzot, ka par pieļautām kļūdām tiek saņemts bargs sods".
LĀB norāda uz piemēru, ka ārsta darbībā bieži būtiska ir nogaidīšana, lai varētu izšķirties par pacientam vēlamāko ārstēšanu vai, piemēram, izvairītos no nevajadzīgām un lieku risku radošām invazīvām manipulācijām.
"Ja tomēr ārsts ir pieļāvis kļūdu un nogaidīšana nav bijusi pamatota, kas atklājas vēlāk, kad diagnoze jau ir zināma, visdrīzāk nebūs pamata ārsta bezdarbību vērtēt kā apzinātu gribas izpausmi attiecībā uz nepareizu darbību, bet nevar izslēgt ārstniecības noteikumu pārkāpumu aiz neuzmanības, galvenokārt noziedzīgas nevērības formā," norāda ārstus apvienojošajā organizācijā.
Savukārt Judins sociālajā tīklā "Facebook" pirms komisijas sēdes bija norādījis, ka pēc LĀB rosinājumu iepazinies ar Krimināllikuma 138.panta piemērošanu un secinājis, ka notiesājošo spriedumu ir ļoti maz. Deputāts apkopojis informāciju, ka pēc šī panta ierosinātā kriminālprocesa virzība ir parasti ir ļoti lēna - par 2007.- 2008.gadā veiktajiem pārkāpumiem sodus piemēroja 2015.gadā, un 2017.gadā sodīja par noziedzīgu nodarījumu, kas tika izdarīts 2010.gadā.
Deputāts pauda, ka piespriestie sodi ir ļoti saudzīgi, turklāt pēdējā laikā par šo noziedzīgu nodarījumu tiesas vairs nepiemēro paredzēto papildsodu - ierobežojumu noteiktā laikā nodarboties ar ārstniecību. Atbilstoši Ārstniecības reģistrā iekļautajai informācijai, notiesātās personas turpina savu medicīnisku praksi, norāda Judins. Viņš arī vērš uzmanību, ka viena ārstniecības persona, kuras vainas dēļ pacients nomira, aktīvi reklamēta medijos.
Judins cita starpā norāda, ka atbilstoši LĀB ierosinājumam, neviens no spēkā esošajiem tiesas spriedumiem, nebūtu iespējams, jo nekādu tīšu nolaidību nevienu reizi tiesa nekonstatēja. "Ārstu biedrības vēstulē ir skaidri nomanāma vēlme, runājot par "ārstu kļūdām", par kurām tiešām ne vienmēr būtu jāsauc pie kriminālatbildības, panākt atbildības noņemšanu par klaji noziedzīgu nolaidību, kas nevar tikt tolerēta," pauž apakškomisijas vadītājs.