Ārsti

Nākamgad veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Šodien, 10. decembrī, valdība nākamā gada darba samaksas pieaugumu nostiprināja Ministru kabineta noteikumos*.

Ārstu atalgojumam jābūt divreiz lielākam par vidējo atalgojumu valstī, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nepieņēma nekādu lēmumu par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rosinājumu dekriminalizēt "ārstu netīšās kļūdas" un pie šī jautājuma atgriezīsies nākamgad, "jo steigai šajā jautājumā nav pamata", šodien pēc šī jautājuma izskatīšanas pavēstīja Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).

Tiešu viedokli par mediķa ikdienu sniedzis anesteziologs, reanimatologs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Pirms gaidāmās ārstu protesta akcijas š.g. 7. novembrī, kuras ietvaros atsevišķās ārstniecības iestādēs varētu netikt nodrošināti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, ārstu-speciālistu, ģimenes ārstu konsultācijas, procedūras dienas stacionāros, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) periodiski saņem iesniegumus par prettiesiska labuma pieprasīšanu veselības nozarē, taču nereti pacienti izvairās ziņot par situācijām, kad mediķi pieprasa šādus labumus.

Pirms gaidāmās ārstu protesta akcijas š.g. 7. novembrī, kuras ietvaros atsevišķās ārstniecības iestādēs varētu netikt nodrošināti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, ārstu-speciālistu, ģimenes ārstu konsultācijas, procedūras dienas stacionāros, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Teju tūkstotis medicīnas darbinieku, tajā skaitā, arī vairāku Rīgas slimnīcu darbinieki un medicīnas studenti sola piedalīties protesta akcijā "Viena diena bez medicīnas personāla", kas norisināsies 7.novembrī pie Saeimas, informēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Piecdesmit miljoni eiro, kas ieplānoti veselības nozares nākamā gada budžetā papildus, ir tikai viena kūkas kārta uz jau veselības aprūpei piešķirtajiem simtiem miljonu eiro, šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas amatpersonu skaidrotā Saeimā, skatot 2020. gada valsts budžeta projektu. Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati skaidri parāda, ka nākamgad veselības nozarei nemaz nav papildus plānoti pat tie paši 50 miljoni eiro.

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto. Vēstulēs veselības aprūpes nozares pārstāvji norāda, ka nākamajās vēlēšanās ārsti un sabiedrība atcerēsies deputātu lēmumus, nevis vārdus!

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji ceturtdien, 24. oktobrī, tiksies ar Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamās protesta akcijas sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Jauna māmiņa no Latvijas dalījusies savā nepatīkamajā pieredzē ar laikrakstu The Irish Sun par medicīnisko aprūpi grūtniecības laikā, vēsta portāls "Baltic-Ireland.ie".

No Veselības ministrijas atbildes Saeimai par mediķu atalgojuma palielināšanu izriet, ka parlamenta deputāti, saņemot nākamā gada budžeta projektu no valdības, paši var to precizēt un, secinot, ka mediķu algām nav ieplānots pietiekami daudz naudas, var projektu pārgrozīt pēc saviem ieskatiem.

Neraugoties uz mediķu paustajām bažām un pacientu sūdzībām par nespēju saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, negaidot garās rindās, Veselības ministrijas sagatavotā atskaite liecina: rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās būtiski, bet «izmeklējumu segmentā novērojams mērens rindu samazinājums».

Latvijā ārstu skaits turpina samazināties, pērn šo profesionāļu skaitam sasniedzot zemāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā, liecina Slimību profilakses un kontroles (SPKC) dati.

Turpmāk arī pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei.

Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.

Pašvaldības iespēju robežās dara visu iespējamo, lai piesaistītu reģionos jaunos speciālistus un citus medicīnas darbiniekus, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Veselības ministrija nav spējusi panākt jauno speciālistu sagatavošanu atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu ārstniecības personu pietiekamību un efektīvu paaudžu nomaiņu. Tam pierādījums ir fakts, ka vecuma grupā virs 50 gadiem nozarē strādā 55 procenti ārstniecības un atbalsta personu. Ārstu un māsas palīgu profesijās jauno speciālistu skaits, kas uzsāk darbu nozarē, ir mazāks par speciālistu skaitu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, turklāt 65 procenti no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir virs 50 gadiem, tajā skaitā 21 procents speciālistu ir sasnieguši 65 gadus, kas norāda uz izteiktu speciālistu novecošanos.