Panākta vienošanās par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu valsts un pašvaldību ārstniecības personām, par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes, sēdē lemto ziņo Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Kā informē arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte, līdz šim veselības aprūpes darba devēji joprojām nebija saņēmuši juridiskas garantijas par to, ka viņiem tiks piešķirti līdzekļi dīkstāves skarto darbinieku darba samaksas saglabāšanai atbilstoši Darba likumam. Pēc viņas teiktā, sēdes laikā Veselības ministrija (VM) norādījusi, ka šādas juridiskas garantijas tiks sniegtas jau tuvākajā laikā.
Sēdes laikā arī panākta vienošanās, ka darba devējam, parādoties aizdomām par darbinieka saslimšanu, ir rakstiski jānosūta darbinieku uz veselības pārbaudi, bet atstādināšanu jāpiemēro tikai nepakļaušanās gadījumā.
Darba likums šādos gadījumos paredz divas iespējas. Proti, darba devējs nosūta darbinieku uz veselības pārbaudi, nepielaiž viņu pie nolīgtā darba līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai un izmaksā darbiniekam atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba. Savukārt darbiniekam mazāk izdevīgs variants ir, ja darba devējs atstādina darbinieku no pienākumu pildīšanas, kā rezultātā izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darbinieks, kurš par atstādināšanas periodu nesaņem darba samaksu.
Arodbiedrībā zināja teikt, ka līdz šim VM pārziņā esošā Veselības inspekcija esot aicinājusi darba devējus izmantot otro, darbiniekiem nelabvēlīgo variantu. LVSADA ieskatā tas bija nepamatoti un netaisnīgi.
Sēdē arī tika panākta vienošanās, ka darba drošības uzlabošanas nolūkā jāpievērš lielāka uzmanība Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, kuru oriģinālus un latviski tulkotos variantus sēdes dalībniekiem bija nosūtījusi LVSADA.
Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēde notika telekonferences veidā 3.aprīlī un tā tika sasaukta pēc LVSADA ierosinājuma.
Kā vēstīts, Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, valsts radīto dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem.
2.aprīļa preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka jautājums par valsts un pašvaldību slimnīcu darbinieku neiekļaušanu dīkstāves pabalstu saņēmēju grupā ir risināms tāpat kā visu citu nodarbināto jautājumi. Vaicāta, vai netiek meklēts kāds risinājums konkrētu medicīnas darbinieku iekļaušanai dīkstaves pabalsta saņēmēju grupā, ministre sacīja, ka, viņasprāt, "īpaša pieeja kādas profesionālās grupas bezdarba jautājumu risināšanā nebūtu taisnīga".
Kā aģentūrai LETA iepriekš vēstīja Rīgas 1.slimnīcas pārstāve Iveta Medne, valstī ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ patlaban jau 350 jeb 44% no slimnīcas darbiniekiem atrodas darba nespējā vai atvaļinājumā, tostarp, arī bez darba samaksas saglabāšanas.
Ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta un paliks spēkā Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī veselības ministres rīkojums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā, tad lielākai daļai slimnīcas darbinieku ir paredzama dīkstāve, norādīja Medne.
"Tā rezultātā slimnīcas izmaksas kopā ar nodokļiem mēnesī sastādītu 900 000 eiro. Līdz ar to nav izslēgts sliktākais scenārijs - darbinieku atlaišana," neslēpj Medne.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta apgrozījums ārkārtējā situācijā krities par 85% un darbinieki ir neziņā par valsts atbalstu šajā periodā.