Ārsti lūdz ļaut bērniem nodarboties ar sportu ārpus telpām, ievērojot distanci; ministre iebilst

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Egons Ansbergs/F64

Ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK), premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ar iniciatīvu atvieglot noteiktos Covid-19 ierobežojumus, kas saistīti ar jauniešu fiziskajām aktivitātēm, lasāms ārstu atklātajā vēstulē.

Tajā skaidrots, ka ārsti atbalsta virkni noteikto ierobežojumu, tostarp pašizolāciju, taču aicina valdību pārskatīt stingrās izolēšanas pozīcijas atsevišķās jomās, kas ir saistītas ar fizisko aktivitāšu norisi.

Proti, vēstulē aicināts atjaunot sporta skolu un interešu izglītības sporta nodarbību darbu ārpus telpām - stadionos, parkos, mežā, pludmalē un tamlīdzīgi. Vēstules autoru ieskatā, kolektīvi nodarbojoties ar vispārattīstošiem vingrojumiem brīvā dabā, vingrotāji var atrasties trīs līdz četru metru attālumā viens no otra, tādējādi nepalielinot vīrusa izplatīšanos.

Vienlaikus ārsti lūdz Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) izstrādāt normatīvus par bērnu sporta atjaunošanu sporta zālēs un baseinos, proti, cik bērnu drīkst vienlaikus trenēties, cik bērnu drīkst vienlaikus uzturēties baseinā, nepalielinot iespējamo vīrusu slodzi, vai ir nepieciešams pastiprināt baseinu ūdens sanitārijas normas, kādi ir noteikumi telpu ventilēšanai, bērnu blīvumam ģērbtuvēs, noteikt dušu lietošanu pēc treniņa tikai mājās un tamlīdzīgi. Tiklīdz normatīvi ir izstrādāti, autori aicina atjaunot sporta nodarbību pieejamību bērniem arī iekštelpās un baseinos.

Savu lūgumu vēstules autori pamato ar to, ka trešdaļa Latvijas bērnu sirgstot ar adipozitāti vai lieko svaru, bet vairāk nekā puse Latvijas bērnu ikdienā arī pirms Covid-19 pandēmijas nepietiekami nodarbojās ar sportu un fiziskām aktivitātēm.

Autoru ieskatā, fiziskas aktivitātes ir ne tikai bērnu fiziskās veselības jautājums, bet arī bērnu kognitīvās attīstības jautājums, tās novērš iespējamu psihisku spriedzi, ilgstoši atrodoties vienveidīgā vidē, un iespējamu vardarbību mājās.

Ārsti izceļ, ka ierobežojumi nedrīkst apdraudēt arī pārējo Latvijas iedzīvotāju veselību. Fizisko aktivitāšu ierobežošana saasina sirds un asinsvadu, plaušu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, paātrina un palielina onkoloģijas slimību risku.

Vēstules autoru ieskatā, labākais līdzeklis, kā viegli pārciest vīrusa slimību, ir paaugstināt savu nespecifisko imunitāti, ko var paveikt ar kustībām un sportu.

Vadoties pēc epidemiologu un infektologu ieteikumiem, patlaban konkrētu kolektīvo fizisko aktivitāšu atļaušana varētu nest smagākas veselības sekas gan to dalībniekiem, gan organizētājiem, ceturtdien preses konferencē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Šobrīd diezgan stabili ejam pareizā virzienā, un šajā gadījumā es primāri tomēr vadīšos un kolēģiem Ministru kabinetā ieteikšu vadīties no mūsu epidemiologu un infektologu ieteikumiem, apzinoties, ka arī kardiologam ir izpratne par to, ko sports un kustības [dod] cilvēkam, īpaši jaunietim viņa attīstības periodā," komentējot minēto priekšlikumu, sacīja Viņķele.

Ministre pauda pārliecību, ka labāk ir sevi uzturēt formā divus mēnešus mājās, nevis atjaunot konkrētas kolektīvās fiziskās aktivitātes, kā rezultātā varētu rasties smagākas veselības konsekvences to dalībniekiem un organizatoriem.

"Mani priecē, ka mums ir kopīgas rūpes ar kolēģi Apini un profesoru Ērgli, un tās ir rūpes par mūsu jauniešu veselību. Tieši tādēļ, ka mēs rūpējamies par mūsu jauniešu veselību, vadoties pēc epidemiologu un infektologu ieteikumiem, ir ierobežotas šīs kopā būšanas aktivitātes, tostarp sporta aktivitātes," skaidroja ministre.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam. Šajā laikā ārtelpās ir aizliegts pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem vai vienas mājsaimniecības locekļiem. Tāpat stingri nosacījumi jāievēro tirdzniecības vietām, tostarp, apmeklētājiem vienam starp otru ir jāievēro divu metru distance, savukārt tāda pat distance starp galdiņiem ir jānodrošina ēdināšanas vietās.

Latvijā

Rēzeknē notiekošajā Latgales rajona tiesas prāvā, kurā par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu apsūdzēta biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” aktīviste Ieva Raubiško, prokurore apsūdzētajai lūgusi piespriest viena gada un sešu mēnešu cietumsodu.

Svarīgākais