Ārstu blakusdarba ierobežošana mazinātu profesionālo izaugsmi un vēl vairāk saasinātu jau pašreizējo ārstniecības personāla trūkumu, par Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) nostāju informēja organizācijas komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.
Kā vēstīts, Veselības inspekcija (VI) slimnīcu izvērtējumā secinājusi, ka Latvijā nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu. VI uzskata, ka apdraudēta pakalpojumu kvalitāte, jo nav izveidotas profesionāļu komandas. VI arī uzskata, ka augsta līmeņa speciālists, kas nāk no universitātes līmeņa slimnīcas, nenozīmē to, ka sniegtais pakalpojums būs tikpat augstā līmenī citā slimnīcā, jo kvalitāti un drošību spēj nodrošināt vairāku faktoru kopums. Turklāt pastāv risks, ka speciālists, kurš ikdienā nestrādā slimnīcā, nepārzina vai slikti pārzina slimnīcas procesus, iekšējo komandas darbu un nesaņem savlaicīgu informāciju par svarīgām izmaiņām. Tāpat kā risks šādos gadījumos ir nogurums.
Lai gan VI nav rosinājusi ierobežot ārstu blakusdarbu, Slimnīcu biedrība norāda, ka kategoriski iestātos pret tādu ideju.
Ārstu un medicīnas personāla darbošanās vairākās ārstniecības iestādēs vai vairākos profilos, piemēram, slimnīcā, ambulatorajā uzņemšanā vai pacientu pieņemšanā, patlaban pastāvošajā veselības sistēmas modelī ir ierasta prakse ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, norāda biedrībā.
Biedrībā uzsver, ka medicīnas personāla nepietiekamā atalgojuma un pagarinātā normālā darba laika atcelšanas dēļ ārsti paralēli pamatdarbam ir spiesti meklēt blakusdarba iespējas. Turklāt, LSB ieskatā, darbs dažādos profilos paralēli pamatdarbavietai tikai paaugstina ārstu profesionalitāti.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs apgalvo, ka patlaban politikas veidotāji bez slimnīcu līmeņu pārskatīšanas piedāvājot arī "ārstu darbības ierobežošanu", kad var izrādīties pārsteidzīgi un radīt neatgriezeniskas sekas veselības aprūpes sistēmā kopumā.
Biedrības izpratnē ārstniecības personu strādāšana paralēli vairākās vietās ir ārsta efektīva darbība un profesionalitātes pilnveidošana. Kā uzsver Kalējs, ja ārsts paralēli savai pamata darbavietai ir spējīgs darboties citā profilā un savu spēju robežās arī dažādās ārstniecības iestādēs, tas ir tikai uzslavējami un nenorāda uz pakalpojuma kvalitātes pasliktināšanos, pauž Kalējs.
"Jāuzsver, ka mediķi strādā vairākās darbavietās arī tāpēc, ka ar patlaban likumā noteiktajiem atalgojuma tarifiem tā ir vienīgā iespēja saņemt ieguldītajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu," norāda biedrības vadītājs.
"Pie tam, ārstu "migrācija" notiek ne tikai pašvaldību slimnīcu vidū, bet arī universitāšu slimnīcās," uzsver Kalējs.
Viņa ieskatā, politikas veidotāji šobrīd cenšas "noorientēt ārstniecības iestāžu vadītājus, ka tuvākajā nākotnē ārstu blakusdarbs tiks ievērojami samazināts". Taču nav skaidra risinājuma, kā situācijā ar ilgstoši pastāvošu speciālistu trūkumu valstī mazināt iespējamos riskus, saka Kalējs.
Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa savukārt atzīst, ka daudziem ārstiem blakusdarba veikšana ir ierasta prakse nepietiekamā atalgojuma dēļ. Pie tam darbs uzņemšanas nodaļā, stacionārā vai ambulatori paplašina ārstu redzesloku un zināšanas, jo pēc būtības mediķis ir radošs speciālists, kurš vienmēr grib uzzināt ko vairāk un nemitīgi pilnveidoties, skaidro Kauliņa.
Alūksnes slimnīca kā pamata darbavieta ir 75% ārstu, citi speciālisti, piemēram, urologs vai nefrologs, pacientus pieņem reizi mēnesī, sniedzot iespēju mūsu reģiona iedzīvotājiem saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, informē slimnīcas vadītāja.
Latvijas Slimnīcu biedrība ir brīvprātīga darba devēju organizācija - biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi.