Latvijas ārsti Saeimas deputātiem atgādina par dotajiem solījumiem
Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto. Vēstulēs veselības aprūpes nozares pārstāvji norāda, ka nākamajās vēlēšanās ārsti un sabiedrība atcerēsies deputātu lēmumus, nevis vārdus!
"Latvijā ir zemākais ārstu atalgojums Baltijas valstīs, bet vienlaikus augsts distresa un depresijas līmenis, kas negatīvi ietekmē veselības aprūpē strādājošo dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Dažādās Eiropas valstīs veiktajos pētījumos secināts, ka nozarē strādājošo dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā vidēji, pat tādās attīstītās valstīs kā, piemēram, Lielbritānija. Tāpēc civilizētās valstīs veselības aprūpes speciālisti tiek cienīti un novērtēti arī finansiāli. Diemžēl Latvija nav šo valstu vidū, vēl vairāk - politiķu izpratne un vēlme sakārtot nozari ir kritiski zema," uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Vēstuļu idejas autors ir rezidents Artūrs Šilovs, kas kopā ar saviem kolēģiem, topošajiem ārstiem, apkopojuši visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ierakstītās apņemšanās, kā arī atsevišķu deputātu publiski solīto. Šīs akcijas mērķis ir katram deputātam personīgi atgādināt par viņa pienākumu rūpēties par Latvijas valsts un nācijas ilgtspēju, tālredzīgi un saprātīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju līdzekļiem.
"Mēs vēlamies paust savu pilsonisko nostāju par 2020. gada valsts budžetu, kura apjoms būs lielākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas, bet diemžēl nenesīs tik ilgi gaidītās pārmaiņas Latvijas veselības aprūpes nozarei - ne tajā strādājošajiem, ne pacientiem! Ārsti ir sašutuši par valdošo politisko nihilismu un aicina deputātus padomāt, kas notiktu, ja veselībās aprūpē strādājošie rīkotos tikpat bezatbildīgi, lemjot, kuram palīdzēt, bet kuram nē, kuram dzīvot, bet kuram mirt," norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Piemēram, apvienības "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu programmā ir ierakstīts - "palielināsim veselības aprūpes finansējumu 10 gadu laikā līdz 10% no IKP". Savukārt partija "Saskaņa" solījusi veselības aprūpes finansējumu palielināt līdz 7% no IKP. Realitātē nākamā gada budžetā veselības aprūpei ir ieplānoti tuvu 1,2 miljardi eiro, kas ir tikai aptuveni 4% no IKP.
Partija "Jaunā Vienotība" savā partijas programmā ierakstījusi - "jaunajiem ārstiem un māsām ir jāsaņem finansiāla motivācija palikšanai strādāt Latvijā", bet "Zaļo un Zemnieku apvienība" - "turpināsim celt ārstu un veselības aprūpes personāla atalgojumu, lai Latvijā būtu pietiekami daudz mediķu, kuri strādā valsts apmaksātā medicīnā". Realitātē Latvijā jaunie ārsti un māsas saņem mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par vidējo atalgojumu, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē vai Portugālē. Pašlaik rezidenti Latvijā mēnesī saņem 950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pie līdzīga budžeta Lietuvā - 1345,67 un Igaunijā - 2083,20. Attiecīgi rezidenti Lielbritānijā, Nīderlandē un Portugālē, atšķirībā no līmeņa un specializācijas saņem no 2000 līdz pat 5000 eiro mēnesī. Arī nākamajos gados solītais algu pieaugums Latvijā nebūs konkurētspējīgs un nemotivēs nozarē strādājošos.
Arī Jaunās konservatīvā partija vairākkārt publiskajā retorikā paudusi apgalvojumu, ka "veselības aprūpes joma ir prioritārā joma valstī un bez papildus finansējuma piešķiršanas šai nozarei nav iespējams". Realitātē solījums par veselības aprūpes nozarē strādājošo vidējās algas pieaugumu par 20% nākamgad netiks pildīts, bet kopējais gada budžets nozarei saglabāsies 2019. gada līmenī. Tāpat solījumus cīnīties par Latvijas nācijas saglabāšanu un cilvēku interesēm piemirusi arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "KPV LV", liekot uzdot jautājumu - vai valsts var piederēt slimiem cilvēkiem?!