Piesaucot bezprecedenta situāciju, koalīcija neņēma vērā atbildīgās komisijas viedokli un panāca grozījumu pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, kas ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, izskatīšanu Saeimas sēdē.
Saeimā izskanējuši vismaz trīs iespējamie juridiskie risinājumi, kā pašreizējā situācijā varētu virzīt tālāk izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, kas Rīgas domi šādu vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu termiņu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums šodien nolēma konceptuāli atbalstīt likumu grozījumus, kas Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc plašām diskusijām nolēma rīt, 11.decembrī, turpināt skatīt grozījumus, kas Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Vides ministrs Juris Pūce tomēr izlēmis, ka Rīgas pašvaldības darbu vajag paplosīt ar ārkārtas vēlēšanām. Kaut arī Rīgā atkritumu izvešanas traģēdija nav notikusi, ministrs tieši šo ieganstu nosauca par būtiskāko, kāpēc jārosina Rīgas domes atlaišana. Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu iecerēts nākamā gada 29. februāris, ja Saeima tam piekritīs un likumu izsludinās Latvijas Valsts prezidents. Un tas viss notiek laikā, kad apmēram 30 pašvaldību varētu Satversmes tiesā apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciēto administratīvi teritoriālo reformu.
Politiskās partijas "Progresīvie" pamata vēlētāji ir rīdzinieki, tāpēc politiskais spēks, visdrīzāk, startēs iespējamās pilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, pauda partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.
"Latvijas Krievu savienība" (LKS) iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu iegūt "Saskaņas" elektorāta balsis, prognozēja politiskā spēka līdere Tatjana Ždanoka.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu paziņojumu izsūtīšana galvaspilsētas iedzīvotājiem izmaksātu aptuveni 200 000 eiro, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vajadzēs lūgt valdībai neizsludināt konkursu šī pakalpojuma nodrošināšanai.
Rīgā nevienam no aktīvajiem politiskajiem spēkiem nav pārliecinoša vēlētāju atbalsta, jo pašreizējie domes opozīcijas deputāti nav plaši pazīstami vēlētāju vidū, kā arī nav īsti skaidrs, cik vienota un gatava patlaban ir "Saskaņa", politisko situāciju galvaspilsētā saistībā ar iespējamajām pašvaldības ārkārtas vēlēšanām komentēja sociologs Arnis Kaktiņš.
Patlaban neviens politiskais spēks nav īsti gatavs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, taču šajās vēlēšanās ir prognozējama augsta vēlētāju aktivitāte, prognozēja sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Rosinot Rīgas domes atlaišanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) jau otro reizi ir rupji pārkāpis likumu un "jebkādu sapratni par demokrātiju", pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais ilggadējais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (S).
Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, atzina partiju pārstāvji, vienlaikus uzsverot, ka šāda veida sarunas vēl neesot notikušas.
Valdošajai koalīcijai strauji bruģējot ceļu Rīgas domes patriekšanai un tās ārkārtas vēlēšanām, tai jāņem vērā, ka šāds solis radīs nosacījumus, kuros referenduma par Saeimas atlaišanu iespējamība būtiski pieaug. Kontroli pār galvaspilsētas pašvaldību un vēlētāja uzticību daļēji zaudējusī Saskaņa šāda scenārija gadījumā sola mobilizēt visus spēkus, lai panāktu referenduma izsludināšanu.
Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai noskaidrotu tehniskas lietas par pašvaldības ārkārtas vēlēšanu norisi, pastāstīja JKP Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Ozols.
Nederīgas pases dēļ gandrīz 25 000 Latvijas pilsoņu nākamnedēļ būs liegta piedalīšanās referendumā par Saeimas atlaišanu, rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.