Rosinot Rīgas domes atlaišanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) jau otro reizi ir rupji pārkāpis likumu un "jebkādu sapratni par demokrātiju", pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais ilggadējais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (S).
"Otro reizi pēc kārtas ar prettiesisku lēmumu Pūce ir spēris soli tuvāk tam, lai atbildētu likuma priekšā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Viņš kā politiķis acīmredzami ir izmantojis sev nepieejamus resursus, lai izrēķinātos ar citiem politiskajiem spēkiem," uzsvēra politiķis.
Ušakovs sacīja, ka, viņaprāt, tas ir klajš Latvijas likumu pārkāpums. "Atliek vien Saeimai vēl nobalsot par to, ka, ja ārkārtas vēlēšanās uzvarēs partija "Saskaņa", tad pašvaldība varēs strādāt 15 mēnešus, ja uzvarēs jebkura cita partija - tad piecus ar pus gadus," ironizēja eiroparlamentārietis.
Briselē patlaban streiko uzņēmumi, kas nodarbojas ar atkritumu izvešanu, un kādu laiku no apkaimes atkritumus neizved, pastāstīja Ušakovs, norādot, ka neviens nerunā par to, ka tāda mēroga problēmas jārisina ar vietējās pašvaldības atlaišanu. "Bet Rīgā, kur tiek izvests pilnīgi viss un nākotnē, iespējams, ir nianses ar juridisku risinājumu, kā to nodrošināt tālāk, ministrs uzdrošinās politisku iemeslu dēļ rosināt pašvaldības atlaišanu," secināja politiķis un piebilda, ka "ar šādiem tempiem Ungārija un Polija mums šķitīs kā demokrātijas paraugvalstis".
Tāpat Ušakovs norādīja, ka nav pieņemama likuma mainīšana politiskas partijas īstermiņa interesēm. Viņš minēja Ungārijas piemēru, kad valdība noteiktā amatā iecēla vienas partijas pārstāvi, bet, kad izrādījās, ka viņa izglītība neatbilst, nekavējoties mainīja likumu. "Tas ir tieši tas, ko mēs pašreiz redzam. Ņemot vērā Pūces pamatojumu, šis ir klaji nedemokrātiski un noteikti izraisīs daudz un nepatīkamus jautājumus, runājot par attieksmi pret valsti un pieņemtajiem lēmumiem," sacīja politiķis.
Politiķis pauda viedokli, ka Pūces pārstāvētajam politiskajam spēkam šī ir vienreizēja iespēja novērst uzmanību no steidzamākām un aktuālākām problēmām, sākot ar mediķu algām, budžetu, un beidzot ar administratīvi teritoriālo reformu. "Neviens no šiem tematiem politiskajai partijai nav ērts, lai par to runātu," sacīja Ušakovs.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka ir radīts mākslīgs un prettiesisks iemesls, sakot ka "neviens no mums nebaidās no ārkārtas vēlēšanām". Nezinu, kāpēc partija "Attīstībai/Par!" ir tik pārliecināta, ka būvniecība un likumdošana var viņiem palīdzēt nostiprināt savas pozīcijas," pauda politiķis.
Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai, viņaprāt, Saeima varētu nobalsot par Rīgas domes atlaišanu, Ušakovs sacīja: " Saeimai jebkurš lēmums, kas "pakrīt zem" definīcijas "tiesiskums bez robežām", tiks atbalstīts. To mēs ļoti labi redzam, bet "tiesiskums bez robežām" nav saistīts nedz ar demokrātiju, nedz tiesiskumu. Bet nobalsot viņi var, absolūti boļševiki, šaubu nav," sacīja politiķis.
Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) šodien speciāli sasauktā preses konferencē skaidroja, ka pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi Rīgas domes uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā.
"Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtējā situācija un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā," norādīja ministrs.
Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.
Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.
Viņš informēja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce.
Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju. Kā skaidroja Pūce, tādējādi pagaidu administrācija galvaspilsētu varētu vadīt aptuveni divarpus mēnešus.
Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.
Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.
Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, paredz likums.