Vēl nav zināms, vai Rīgas dome tiks ievēlēta uz vairāk nekā pieciem gadiem

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc plašām diskusijām nolēma rīt, 11.decembrī, turpināt skatīt grozījumus, kas Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumus rosinājuši koalīcijas deputāti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) padomnieks Valdis Verners atbalstoši izteicās par piedāvātājām izmaiņām norādot, ka Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka Saeimai ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldības ievēlēšanas kārtību.

Verners atsaucās uz konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara pausto, kurš esot norādījis, ka administrācijas iecelšana uz 15 mēnešiem nebūtu demokrātiskākais risinājums. Līdzīgi Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka lielajās pašvaldībās ir jāpieņem nozīmīgi politiskie lēmumi, tāpēc pašlaik spēkā esošie 15 mēneši administrācijas darba laikam nav atbilstoši.

Ņemot vērā arī 1,6 miljonu izmaksas Rīgas domes vēlēšanām, nav lietderīgi rīkot divas vēlēšanas nosacīti īsākā laika periodā, skaidroja Verners. Pūces padomnieks norādīja, ka tagad, kad jautājums ir aktuālāks, arī būtu jānosaka, ka administrācija tās iecelšanas gadījumā strādātu mazāku laiku.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) vaicāja, kāpēc šo jautājumu iepriekš nevirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Diskusija par grozījumu mērķi komisijas sēdē raisījās starp deputātiem Regīnu Ločmeli-Luņovu (S) un Danielu Pavļutu (AP).

Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka jau vēsturiski ticis runāts par objektivitātes nodrošināšanu, kad politiķiem iespējams lemt subjektīvi. Tolaik kā priekšlikums rosināts noteikt, ka tiesas skata jautājumus par pašvaldību atlaišanu nepieciešamības gadījumā. Viņš norādīja, ka arī tagad šāds jautājums būtu jāizšķir tiesai.

Radzevičs norādīja, ka variācijas spēles ar termiņiem neveicina tiesisko noteiktību, jo attiecīgie termiņi var tikt izmantoti arī nākotnē politiskā izdevīguma vārdā. Pēc viņa uzstāšanās deputāts Uldis Budriķis (JKP) vaicāja, vai Radzevičs uzstājas kā izpilddirektors vai kā Rīgas domes valdošās partijas "Gods kalpot Rīgai".

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens rosināja atlikt lēmumu pieņemšanu par likumprojektiem uz vienu nedēļu. Priekšlikumam atbalstu pauda opozīcijas deputāti Karina Sprūde, Ločmele-Luņova un Sergejs Dolgopolovs (S). Lēmums par to, kad komisija lems par likumprojektiem netika pieņemts.

Ločmele-Luņova norādīja, ka grozījumi skaršot Latvijas demokrātisko iekārtu, tāpēc sasteigti lēmumi šajā jautājumā būtu negatīvi vērtējami. Deputāte aicināja lūgt viedokli arī no Satversmes tiesas.

Dolgopolovs norādīja, ka demokrātija sākas no apakšas, tā ir tautas vara. Viņš pauda, ka katras domes darbā var atrast negatīvus piemērus un Rīgas dome nav izņēmums. Problēmas apsaimniekošanas jomā liecina par labas pārvaldības trūkumu valstī, jo jautājumu bija iespējams risināt valsts līmenī, skaidroja deputāts. Viņš arī aktualizēja jautājumu par to, kā tiesa vērtētu lēmumu par kādas domes atlaišanu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis norādīja, ka būtu jāskatās plašāk uz nepieciešamajām izmaiņām, pēc kuru izvērtēšanas varētu atgriezties pie iesniegto grozījumu vērtēšanas.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka nav labā prakse īsi pirms iespējamām vēlēšanām veikt izmaiņas vēlēšanu regulējumā. Viņa norādīja, ka, ja 2021.gadā nenotiks pašvaldību vēlēšanas Rīgā, pastāv iespēja, ka Rīgas iedzīvotāji, izpildot likuma nosacījumus par saistību ar citu pašvaldību, varēs nobalsot citā pašvaldībā. Par to, ka rīdziniekiem varētu būt divas balsis, raisījās diskusija komisijas sēdē.

Bērziņa pauda, ka varētu vērtēt, vai noteikt kādus ierobežojumus laika ziņā pašvaldības domes atlaišanas rosināšanai līdzīgi kā ir noteikti ierobežojumi Saeimas atsaukšanas rosināšanai.

Deputāte Sprūde pauda, ka grozījumi tiek virzīti saistībā ar plānu atlaist Rīgas domi un rīkot ārkārtas vēlēšanas. To norādīja arī komisijas vadītājs Inga Goldberga (S).

Atbildīgo personu uzstāšanās secības un laika trūkuma dēļ savu pozīciju nesanāca paust Valsts prezidenta Egila Levita padomniekam tiesību politikas jautājumos Jānim Plepam.

Iepriekš pēc koalīcijas sanāksmes, pamatojot grozījumu nepieciešamību, "Attīstība/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts aicināja šos grozījumus automātiski nesaistīt ar Rīgu, jo šie grozījumi attiektos uz visām ārkārtas situācijām visās pašvaldībās Latvijā. Jaunais regulējums attieksies uz pašreizējo situāciju Rīgā, ja tiks pieņemts līdz ārkārtas vēlēšanām, norādīja Pavļuts.

Jaunais regulējums būtu atbilstošs, jo citādāk, vai Rīgas domē 15 mēnešus "saimniekotu administratori" vai arī Rīgas dome tiktu ievēlēta tikai uz priekšvēlēšanu laiku līdz 2021.gada jūnijam, agrāk norādīja AP politiķis. Viņš vērsa uzmanību, ka ievēlēšana uz priekšvēlēšanu laiku nebūtu atbilstoša, kad Rīgas domē ir "izsaimniekota kase" un gaidāma ārkārtīgi sarežģīta budžeta veidošana.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe iepriekš publiski norādījusi, ka viennozīmīgi par šādām izmaiņām. Ievēlot Rīgas vai kādas citas pašvaldības domi "uz vienu gadu", jāņem vērā, ka tas būtu "priekšvēlēšanu, pēcvēlēšanu un atkal pirmsvēlēšanu periods". Politiķe vērsa uzmanību, ka pie pašreizējā regulējuma ievēlētajiem deputātiem būtu uzreiz jāsāk domāt par nākamajām vēlēšanām, kā arī tie būtu lieli izdevumi vēl vienām vēlēšanām 2021.gadā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķis, Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pauda, ka situācijā, kad Rīga desmit gadus "izsaimniekota", visticamāk, nav tādas superkomandas, kas situāciju var atrisināt viena gada laikā. Līdz ar to atbalstāmas izmaiņas, ka nav ik pa gadam jārīko vēlēšanas un lai būtu nedaudz vairāk kā pieci gadi Rīgas sakārtošanai, pauda politiķis.

Kā ziņots, grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.