Katrs ceturtais (24%) atzīst, ka personīgi šis gads ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 15% – ka sliktāks, norādīts pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.
Gada nogalē 19% Latvijas iedzīvotāju 2019.gadu Latvijai vērtē kā labāku nekā iepriekšējo, 16% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 60% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais, liecina pētījumu centra SKDS decembrī veiktās aptaujas dati.
Saskaņā ar biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) pētījuma datiem, 94% Latvijas iedzīvotāju ikdienā klausās mūzikas ierakstus. Iedzīvotāju mūzikas gaume ir atšķirīga, bet pārliecinošākais vairākums jeb 38% kā iemīļotāko žanru ir minējuši popmūziku. Savukārt otrajā vietā ierindojas rokmūzika (18%), bet trešajā - šlāgermūzika (10%).
Lai kādas pārmaiņas laika gaitā skartu Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas, Latvijas iedzīvotāju ēdienkarte šajos svētkos solās būt visai tradicionāla – gandrīz trešā daļa jeb 30% iedzīvotāju negrasās neko mainīt un gatavos to pašu, ko citus gadus, liecina Rimi veiktā aptauja*. Tomēr tendences liecina, ka piektdaļa svētku svinētāju, lai izvairītos no pārēšanās, savā svētku maltītē šogad plāno iekļaut mazāk ēdienu, savukārt gandrīz tikpat daudzi gatavi jauniem eksperimentiem virtuvē un svētku ēdienkartes papildināšanai ar veselīgākiem produktiem.
Vientulība ir plaši izplatīta visā pasaulē, arī Latvijā. To apliecina projekta "Parunāsim?" ietvaros veiktā aptauja par vientulības izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū*. Vairāk nekā puse (52%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir atzinuši, ka ir jutušies vientuļi vismaz reizi gadā. Gandrīz puse (42%) respondentu ir norādījuši, ka vientulība cilvēku biežāk piemeklē tieši gada aukstajos mēnešos, savukārt 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka tas notiek svētkos.
“Ferratum Grupas” veiktajā starptautiskajā pētījumā par Ziemassvētku tēriņiem secināts, ka šajos svētkos 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir plānojuši doties ceļojumā, turklāt 35% tam plāno veltīt līdz pat pusei, bet 7% aptaujāto – vairāk nekā pusi no kopējā svētku budžeta.
Vairums jeb 73% iedzīvotāju uzsver, ka ir patīkami saņemt dāvanas Ziemassvētkos, tomēr tas neesot obligāti, savukārt 27% aptaujāto norādīja, ka šie svētki nav iedomājami bez dāvanām, liecina Biznesa augstskolas "Turība" veiktā aptauja.
Baltijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanā vislabprātāk gribētu saņemt kādu elektronisku iekārtu, liecina būvniecības un sadzīves preču tirdzniecības uzņēmuma "Kesko Senukai Latvia" iedzīvotāju aptauja par Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumiem Baltijā.
Latvijā 63% uzņēmēju ir saskārušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, savukārt 74% problēmas sagādājušas arī augsti kvalificētu profesionāļu atrašana, noskaidrots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā biedru aptaujā.
Pēdējā gada laikā uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju rēķinu maksāšanas disciplīna, bet joprojām vairāk nekā trešdaļa jeb 34% pēdējo 12 mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ceturtdien prezentētais Eiropas finanšu labklājības barometrs.
Vairums 18 līdz 24 gadus veco Krievijas iedzīvotāju vēlas pārcelties uz ārzemēm uz pastāvīgu dzīvi, konstatēts valsts lielākā neatkarīgā pētījuma centra aptaujā.
Turpinām iepazīstināt ar Rīgas iedzīvotāju aptauju, kas notika no 29. jūlija līdz 20. augustam. Iegūtā informācija ir palīdzējusi jaunās Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam potenciālo prioritāšu definēšanā.
Sauss un piesārņots gaiss mājoklī, īpaši rudens un ziemas sezonā, rada dažādas veselības problēmas un sliktu pašsajūtu. Ar to saskaras gan bērni, gan pieaugušie un, protams, īpaši cilvēki ar alerģiskām reakcijām. Lai cīnītos ar sausu un piesārņotu gaisu, vidēji 50% baltiešu piekopj dažādas “tautas metodes”, savukārt 30% nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei, liecina Philips veiktajā aptaujā Baltijas valstīs.
24% iedzīvotāju vērtē pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā kā augstu, gandrīz puse jeb 49% to vērtē kā viduvēju, savukārt kopumā kā zemu izglītības kvalitāti vērtē 21% iedzīvotāju, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
Latvijas jaunieši visbiežāk nožēlo pārlieku dalīšanos ar personīgiem fotoattēliem (40%) un rupju vai agresīvu izturēšanos (35%) internetā, liecina Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja. Turklāt katrs piektais no jauniešiem atzīst, ka problēmsituācijās digitālajā vidē, kuras risinājis vienatnē, tomēr būtu bijis pareizāk iesaistīt pieaugušos.
Teju ceturtā daļa jeb 24% vecāku Latvijā vismaz reizi nedēļā vai biežāk piedzīvo situāciju, kad viņu bērns, kuram ir mobilais telefons, nav sazvanāms, tādējādi nezinot, kur atvase atrodas vai ar ko nodarbojas, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujas dati.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 69% – norāda, ka lepojas ar savu valsti, liecina Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja un Norstat veiktā aptauja*. Visbiežāk lepnumu par Latviju pauduši zemgalieši (83%) un vidzemnieki (79%), taču arī pārējos novados un Rīgā vairāk nekā 60% respondentu norādījuši, ka jūtas lepni par Latviju.