42% Latvijas jauniešu tuvākajos 5 gados plāno iegādāties savu mājokli

Latvijā 42% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 30 gadiem tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties paši savu mājokli, tikmēr pārējās Baltijas valstīs šāds plāns ir lielākai daļai jauniešu, secināts Luminor bankas aptaujā par jauniešu vēlmēm un iespējām attiecībā uz mājokļiem.

Jautāti par tuvāko piecu gadu plāniem saistībā ar mājokļa izvēli, visbiežāk jeb 42% gadījumu jaunieši norādīja, ka plāno iegādāties paši savu mājokli, tikmēr 18% plāno dzīvot īrētā mājoklī, 12% plāno mitināties partnerim piederošā īpašumā, bet 13% atzina, ka viņiem nav nekādu nākotnes plānu. Interesanti, ka no Baltijas valstīm Lietuvā ir vislielākā daļa jeb 54% jauniešu, kas tuvākajos gados plāno tikt pie sava mājokļa, tikmēr Igaunijā to plāno tieši puse jauniešu.

25% hipotekāro kredītu tiek izsniegti jauniešiem līdz 30 gadiem

“Vairums jeb trīs ceturtdaļas jauniešu uzskata, ka mājokļa iegāde ir labs ieguldījums nākotnē, un 70% labāk izvēlētos ik mēnesi maksāt kredītmaksājumu, nevis īri. Tikt pie sava īpašuma līdz 30 gadu vecumam ir iespējams - to pierāda arī aptaujas dati, kuros redzams, ka 27% jauniešu vecumā no 20 līdz 30 gadiem jau tagad pašiem vai partnerim pieder savs mājoklis. Šajā vecumā daudzi jaunieši jau veiksmīgi sāk veidot karjeru un nodrošina sev stabilus ienākumus. Citi veido ģimenes un kopā ar dzīvesbiedru nolemj spert nākamo nopietno ilgtermiņa soli - iegādāties savu mājokli. Pēc Luminor bankas datiem 25% no visiem jaunajiem hipotekārajiem kredītiem tiek izsniegti klientiem tieši šajā vecuma grupā,” stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Visbiežāk mājokli iegādājas IT jomā strādājošie

Pēc Luminor bankas datiem visbiežāk kredītņēmēji vecumā no 20 līdz 30 gadiem strādā IT vai finanšu nozarēs, publiskajā sektorā ar vidējiem ienākumiem 1300 eiro pēc nodokļu nomaksas. Puse no viņiem mājsaimniecībā ir vieni, un 67% ir augstākā izglītība. Īpašuma, ko izvēlas iegādāties jaunieši, vidējā cena ir 75 tūkstoši eiro, un mājokļa kredīta termiņš šādos gadījumos ir vidēji bijis 23 gadi. 35% jauniešu, kuriem Luminor bankā izsniegts finansējums mājokļa iegādei, ir izmantojuši Altum atbalstu jaunajiem speciālistiem, 18% izmantojuši Altum atbalstu ģimenēm, kas sniedz iespēju saņemt aizdevumu mājokļa iegādei ar samazinātu pirmo iemaksu.

“Arī nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi ir līdzīgi - vismaz 20% no mūsu darījumiem ir ar jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem un mazliet pāri 30. Liela daļa ir IT jomā strādājošie, jo šajā jomā vidēji ir lielākas algas un lielāka stabilitāte ienākumos, tātad īsākā laikā iespējams sakrāt pirmajai iemaksai. Lielākā daļa darījumu notiek, piesaistot bankas kredītu un izmantojot Altum programmu gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem. Vēl esam novērojuši, ka jaunieši, ja vien ienākumi atļauj, labprātāk izvēlas dzīvot jaunajos projektos, nevis sērijveida projektos. To var redzēt arī Latio tirgus pārskatos - interese par jaunajiem projektiem arvien palielinās,” stāsta Evija Dzenīte, Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Galvenais šķērslis mājokļa iegādei - pārāk zemi ienākumi

Pēc Luminor aptaujas datiem, puse jauniešu Latvijā apgalvo, ka vēlētos iegādāties savu mājokli, bet šobrīd viņiem nav tādu iespēju. Galvenie šķēršļi, kas attur jauniešus no sava mājokļa iegādes, ir pārāk zemi ienākumi (67%), nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai (48%), nav atrasts īstais mājoklis (28%), bet 27% uzskata, ka bankas viņiem neizsniegtu aizdevumu mājokļa iegādei, jo viņi ir pārāk jauni. Bieži vien šo iemeslu dēļ jauniešiem nākas dzīvot pie vecākiem ilgāk nekā gribētos. “Ir svarīgi, lai jaunieši pirms mājokļa iegādes rūpīgi izvērtētu savu spēju segt kredītsaistības. To saprast palīdz arī banka - jauniešu, gluži tāpat kā ikviena pilngadību sasnieguša klienta iespējas saņemt kredītu mēs izvērtējam pēc vienādiem principiem, izskatot ienākumu apjomu un regularitāti, kopējās kredītsaistības un nodrošinājumu jeb noskatīto īpašumu,” norāda Kaspars Lukačovs.

*Luminor bankas aptauja 2020. gada oktobra sākumā tika veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 400 respondentu vecumā no 20 līdz 30 gadiem.