Energoefektivitātes pasākumus mājokļos īstenojuši 18% iedzīvotāju, pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Vienlaikus, pēc aptaujas datiem, 53% respondentu apzinās, ka energoefektīva mājokļa uzturēšanas izmaksas ir būtiski zemākas.
Aptaujā 42% respondentu minējuši, ka tuvāko divu gadu laikā plāno īstenot mājokļa energoefektivitātes uzlabojumus, kamēr 36% norādījuši, ka to darīt šobrīd nav iespējams. Lielākie šķēršļi tam ir līdzekļu trūkums (50%), pārāk dārgais projektēšanas process un energoaudits (16%), kā arī grūtības vienoties ar kaimiņiem, piemēram, par daudzdzīvokļu nama siltināšanu (14%).
Runājot par plānotajiem darbiem mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, starp galvenajām iecerēm ir plāni veikt logu un durvju nomaiņu (14%), pāreja uz LED apgaismojumu un ekonomiskākām elektroierīcēm (12%), kā arī ēkas ārsienu (12%) vai jumta (11%) siltināšana.
Aptaujas dati arī liecina, ka kūtrākie energoefektivitātes pasākumu īstenošanā mājokļos ir rīdzinieki - uzlabojumus apsver 32% respondentu, bet aktīvākie ir iedzīvotāji laukos - uzlabojumus apsver 54%.
Aptaujājot tos cilvēkus, kuri ir jau veikuši kādus energoefektivitātes pasākumus, secināts, ka lielākais respondentu skaits mājoklī ir uzstādījuši LED spuldzes un izraudzījušies ekonomiskākas elektroierīces (60%), ir nomainījuši logus un ārdurvis (53%), nosiltinājuši nama ārsienas (24%) un jumtu (13%).
Iedzīvotāju aptauja veikta 2020.gada janvārī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 763 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
