Pasauli skārusī Covid-19 pandēmija ne vien mainījusi strādāšanas paradumus un likusi atcelt ceļojumu plānus, bet arī ietekmējusi darbinieku vēlmi doties atvaļinājumā. Tradicionāli "karstākajā" vasaras atvaļinājumu periodā - jūlijā - šogad atpūsties devās gandrīz par piektdaļu mazāk strādājošo nekā pērn, liecina aptaujas dati. Toties šopavasar ievērojami pieaudzis bezalgas atvaļinājumu un dīkstāves gadījumu apjoms.
Parasti pavasaris un vasara ir ļoti pieprasīti ikgadējā atvaļinājuma mēneši, bet šogad cilvēku vēlme atpūsties šajā laikā bija ievērojami mazāka. No 2020.gada aprīļa līdz augusta beigām atvaļinājumā devās par 16% mazāk strādājošo nekā šajā pašā laika posmā pirms gada. Visnegribīgāk darbinieki pieteica brīvdienas aprīlī un maijā - kritums attiecīgi par 19% un 42%. Tieši tobrīd Eiropā un arī citur pasaulē bija noteikti visstingrākie pārvietošanās ierobežojumi, tādēļ strādāšana daudziem šķita optimāls laika pavadīšanas variants.
"Jūlijā interese par atpūšanos atgriezās un bija ievērojami lielāka nekā pavasarī. Tomēr pat saulainajā, siltajā mēnesī ikgadējo atvaļinājumu izmantoja par 18% mazāk strādājošo nekā pērn. Izmaiņas pozitīvā virzienā parādījās vien augustā, kad kritums bija salīdzinoši neliels - ap 5%. No šiem datiem varam secināt, ka ceļošana un atpūšanās publiskos pasākumos Latvijas iedzīvotājiem ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Kad izklaides iespējas tiek liegtas, daļa strādājošo nesaskata jēgu izmantot atvaļinājumu," rezultātus komentē uzņēmuma "Jumis Pro" biznesa vadītājs Viesturs Slaidiņš. Tieši tāpat kā pērn, arī šogad populārākais atvaļinājumu ilgums ir 14 un 7 dienas.
Ekonomiskajiem apstākļiem loģiska tendence bija bezalgas atvaļinājumu pieaugums pavasarī. Aprīlī tādu bija par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, taču vasarā situācija normalizējās. Jūlijā un augustā tika piešķirti par aptuveni 15% mazāk bezmaksas atvaļinājumu nekā gadu iepriekš.
Jauns ieraksts Latvijas uzņēmumu grāmatvedības ailēs ir strādājošo dīkstāve. Pērn netika fiksēts neviens šāds gadījums, bet šā gada pavasarī uzņēmumi tos izmantoja visnotaļ bieži, visvairāk martā. Pēc tam nestrādājošo skaits pakāpeniski samazinājās, un jūlijā dīkstāve vairs nebija uzņēmumu aktualitāte.
