Neraugoties uz Saeimas lēmumu atbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, šis process prasīs ilgāku laiku, līdz ar to patlaban Aizsardzības ministrija (AM) nevar sākt konkrētus darbus par nevadāmo kājnieku mīnu iegādi vai ražošanu, trešdien žurnālistiem atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Šodien komandējumā uz Beļģiju dosies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), uz Poliju - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), bet Ministru prezidentei Evikai Siliņai sāksies atvaļinājums, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, runājot par aktualitātēm saistībā ar valsts aizsardzību un iedzīvotāju drošību, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) skaidroja, ka cilvēkiem, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā pie Latvijas - Krievijas robežas, nav pamata satraukumam. Arī Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs norāda, ka pierobeža nenozīmē aktīvo kara darbības zonu.
Latvijas ārējā robeža tiks stiprināta arī pēc Baltijas aizsardzības līnijas izbūves, kuru plānots pabeigt 2029.gadā, preses konferencē par Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūvi un turpmāk plānotajiem darbiem sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.
Pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Latvija nevadāmās kājnieku mīnas varētu iegādāties no Polijas un Somijas vai arī tās komplektēt Latvijā, žurnālistiem trešdien atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot iespējamos ieroča sagādes variantus.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ar munīcijas ražotāju SIA "Ammunity" piektdien apspriedis nepieciešamību paātrināt munīcijas ražošanas apjomus un stiprināt piegāžu ķēžu drošību.
Aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) biroju papildinājuši četri padomnieki, tostarp Rīgas domes deputāts un uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs (P) un bijusī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" vadītāja Inese Tauriņa.
"Mums jāuzticas mūsu bruņotajiem spēkiem. Bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un padotības iestādēs ir ļoti godprātīgi cilvēki," sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt droši, vai Latvijas armijā nenotiek zagšana.
Tuvākajos gados tiks vismaz dubultota vietējās industrijas klātbūtne Latvijas aizsardzības spējās, trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprīds (P).
Drošība ir valdības un mūsu kopējā prioritāte, ceturtdien Saeimas debatēs par Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izveidot jaunu dienesta virzienu Zemessardzē, lai būtiski kāpinātu zemessargu skaitu, izriet no ministra ieraksta tviterī.
Nevajadzētu dramatizēt no ASV Baltā nama izskanējušos izteikumus Ukrainā notiekošā kara kontekstā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pašlaik izvairīgi komentē iespējamo jomu, pret kuru "Progresīvie" gribētu iemainīt tās pārziņā patlaban esošo satiksmes nozari.
Miers Ukrainā var tikt panākts tikai ar pašas Ukrainas piekrišanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Nosēdināt virs civilās kritiskās infrastruktūras objektiem lidojošus dronus nav viegli, un jārēķinās, ka brīnumnūjiņas šeit nebūs, intervijā Latvijas Radio pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.