Finansējums 2010.gada janvāra pedagogu algām visām pašvaldībām pārskaitīts savlaicīgi - pagājušajā nedēļā, turklāt visas pašvaldības arī informētas par finansējuma apjomu līdz 2010.gada 31.augustam, kas ļauj izglītības iestādēm plānot finansējuma sadalījumu un apmēru, kā arī par to informēt pedagogus.
Amatalgas samazinājuma dēļ darbu prokuratūrā nolēmuši pamest vairāki pensijas vecumu sasniegušie prokurori, - šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Rīgas pašvaldības budžeta izdevumi darbinieku atlīdzībai 2010.gadā samazināsies par 20,3 miljoniem latu jeb par 22%, salīdzinot ar 2009.gada budžetā paredzētajiem, liecina šodien pieņemtais pašvaldības 2010.gada budžets.
Lai iekļautos likuma Par valsts budžetu 2010. gadam valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atlīdzības fondā, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) ar nozares arodbiedrību pārstāvjiem vienojās par mēnešalgas likmes samazinājumu sociālajā jomā strādājošiem darbiniekiem vidēji par 7 procentiem.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās prēmiju apjoms nedrīkstēs pārsniegt 30% no algu fonda, paredz šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komitejas atbalstītie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām izskatīšanai galīgajā lasījumā.
Šodien valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) sagatavoto profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānu, kas paredz līdz 2015.gadam reorganizēt gandrīz pusi no IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.
Saeimas deputāti vienbalsīgi galīgajā lasījumā pieņēma lēmumu nākamgad savu atalgojuma, piemaksu un kompensāciju apmēru nemazināt, līdz ar to tas paliks šā gada līmenī.
Vispārējā valdības sektorā strādājošo vidējā alga gada laikā sarukusi par 91 latu, bet valsts pārvaldē – par 150 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Tomēr, neraugoties uz šo kritumu, gan valsts pārvaldē, gan valdības sektorā strādājošo algas ir virs vidējā atalgojuma Latvijā.
Saeima, nākamgad atstājot deputātu atalgojumu šā gada līmenī, iekļaujas kopējā uzstādījumā samazināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu par 20%, žurnālistiem sacīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).
Lai nodrošinātu pedagogiem atlaišanas pabalstu izmaksu, kuri darbu zaudējuši izglītības reformas rezultātā, RAPLM atkārtoti nosūtījusi vēstuli 26 pašvaldībām ar informācijas pieprasījumu, lai pedagogiem varētu izmaksāt atlaišanas pabalstus vairāk nekā 300 000 latu apmērā.
Jūrmalas dome kaut kādā veidā kopē Saeimu un valdību – daļa lēmēju un darītāju demonstrē vērā ņemamu atpalicību un spītīgu vienkāršās tautas (lasi – vēlētāju) neievērošanu.
Oktobrī četri Saeimas deputāti saņēmuši augstāku atalgojumu nekā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura alga 1908 lati turpmāk būs augstākais atalgojums valsts pārvaldē. Oktobrī deputāts Andris Bērziņš nopelnīja 2030 latus, Gundars Daudze - 2292, Andrejs Klementjevs - 2012, Vineta Muižniece - 1933 latus.
Šī gada trešajā ceturksnī lielākā daļa Latvijas nodarbināto – 34% - saņēma algu līdz 200 latiem pēc nodokļu nomaksas, savukārt algu virs 1000 latiem saņēma 1,1%.
"Jo vairāk eju pa šo likumu, jo vairāk redzu purvus, kuros var noslīkt," par vienotā atalgojuma sistēmas likumu valsts un pašvaldību institūcijās Saeimas
Budžeta komisijas sēdē vakar sacīja Kārlis Leiškalns (TP). "Tāpēc mēs lecam no cinīša uz cinīti, lai no šā purva izvairītos," uz to atbildēja šīs komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL).
Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti pēc vairāku stundu diskusijām vienojās, ka Latvijas Bankas prezidenta, padomes un valdes locekļu, kā arī darbinieku atlīdzība netiks iekļauta vienotā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā.
"Pilsoniskās savienības" Rīgas Domes frakcija akcentē, ka "Saskaņas centrs" un Latvijas Pirmā partija nākamā gada budžetā 13 "sevējiem" darbiniekiem plāno noteikt algas, kurām plānots tērēt no 146 tūkstošiem līdz pat 219 tūkstošiem latu gadā, kamēr nauda trūkuma cietējiem tiek atņemta.
Šobrīd valstī vērtīgākie ir valsts un pašvaldību uzņēmumi, kuru vērtība - ja tikšot pieņemti vienotās atalgojuma sistēmas principi - kritīšoties, bet tas, savukārt rada iespaidu, ka šie uzņēmumi tiek gatavoti privatizācijai. "Un, jo nevērtīgāks uzņēmums, jo lētāk to privatizēt," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle