Likums vienots, algu sistēma – ne

© Mārtiņš Cīrulis, f64

"Jo vairāk eju pa šo likumu, jo vairāk redzu purvus, kuros var noslīkt," par vienotā atalgojuma sistēmas likumu valsts un pašvaldību institūcijās Saeimas Budžeta komisijas sēdē vakar sacīja Kārlis Leiškalns (TP). "Tāpēc mēs lecam no cinīša uz cinīti, lai no šā purva izvairītos," uz to atbildēja šīs komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL).

Šī lavierēšana pa cinīšiem deputātiem gan nemaz tik viegli neiet. Budžeta komisijā strīdīgos šā likuma jautājumus apsprieda jau otrdien, vakar turpināja praktiski visu dienu, bet, lai darbu pie likumprojekta grozīšanas pabeigtu, būs nepieciešamas papildu diskusijas. Kopumā no valdības atsūtītajam likumprojektam iesniegti 253 labojumi.

Turklāt arvien uzskatāmāks ir likumprojekta kritiķu iepriekš paustais, ka par vienoto atalgojuma sistēmu šajā gadījumā var runāt gandrīz tikai kā par likuma nosaukumu, ne saturu. Arī vakar Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka te drīzāk runa ir par dažādu atalgojuma sistēmu ielikšanu vienā likumā, nevis vienotas sistēmas izveidošanu.

Atsevišķās institūcijas šajā likumā tāpēc nemaz neiekļaus. Piemēram, arī Saeimas Budžeta komisijā vairākumam bija viedoklis, ka Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai šajā likumā nav jābūt ietvertai. Bet uz vairākām institūcijām iekļaušanu sistēmā varēs attiecināt tikai daļēji. Proti, deputāti konceptuāli panāca vienošanos, ka maksimālā alga Valsts kontrolē (VK) nevarēs būt lielāka par premjera algu, taču VK pati varēs noteikt algu apmērus iestādē strādājošajiem. Valsts kontroliere Inguna Sudraba skaidroja, ka Valsts kontrolē ir daudzi amati, kuri nemaz nav Ministru kabineta izstrādātajā amatu katalogā, kurā atrunātas amatu funkcijas un pieļaujamais atalgojums. Turklāt Valsts kontroles kā neatkarīgas iestādes statuss ir noteikts Satversmē. Līdzīgi arī Saeimas darbinieki saskaņā ar konceptuālo parlamentāriešu vienošanos atalgojuma sistēmā tiks iekļauti nosacīti. Par šo darbinieku atalgojumu lems Saeimas kancelejas vadība, taču ņemot vērā vispārējos vienotā atalgojuma sistēmas principus. Saeimai šāds statuss noteikts, jo kā likumdevējs tā ir augstāka institūcija nekā izpildvara, proti, Ministru kabinets, kurš noteicis vienotās sistēmas atalgojumu skalu. Sistēmā, visticamāk, netiks iekļauta arī kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu un vadītāju algas. Plašas debates komisijas sēdē izvērtās arī par pedagogu iekļaušanu vienotajā sistēmā. Pret to ir Izglītības un zinātnes ministrija, kura strādā pie citiem atalgojuma principiem. Neoficiāli tiek skaidrots, ka, iekļaujot pedagogus šajā sistēmā, viņiem pienāktos arī likumā paredzētās sociālās garantijas, kas budžetam būtu papildu izmaksas.

Jāpiebilst gan, ka komisijā runātais vēl nav galīgais lēmums, jo pēdējais vārds būs Saeimai 1. decembrī, kad plenārsēdē paredzēts pieņemt nākamā gada budžetu un pārējos to pavadošos likumprojektus. Neapmierinātību ar diskusijas virzību turklāt izteicis finanšu ministrs Einars Repše (JL). Aģentūrai LETA viņš teicis, ka Saeimā asi kritizētā valdības piedāvātā vienotā atalgojuma sistēma bijusi atbilstoša un vistaisnīgākā šābrīža ekonomiskajai situācijai valstī.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.

Svarīgākais