Jūrmalā viss kā Latvijā

Jūrmalas dome kaut kādā veidā kopē Saeimu un valdību – daļa lēmēju un darītāju demonstrē vērā ņemamu atpalicību un spītīgu vienkāršās tautas (lasi – vēlētāju) neievērošanu.

Arī Jūrmalas domē – tāpat kā minētajās institūcijās – ir savi joku plēsēji stilīgos uzvalciņos un savi klusie naudas grābšļi. Jūrmalas domi un valstiskos orgānus vieno nelokāma virzība uz fiskālās solidaritātes ignorēšanu – nauda tiek solidāri atņemta visiem, izņemot pašus tautas kalpus.

Vienvārdsakot, Jūrmalā notika pašvaldības administrācijas reorganizācija, proti, darbavietu skaita samazināšana, jo pilsētā – tāpat kā valstī – ir krīze. Vērienīgā pārvalžu, nodaļu un iestāžu likvidēšana būtu viena apsveicama padarīšana, ja vien notiktu saskaņā ne tikai ar finansiālu apstākļu uzspiestu loģiku, bet arī ar gluži cilvēciskiem apsvērumiem. Taču gan valsts pārvaldē , gan šeit tāds jēdziens kā krīzes laika solidaritāte vienkārši neeksistē.

Un tā mazpilsētā Jūrmalā – atšķirībā no ostas pilsētas Rīgas – domes priekšsēdētājam, piemēram, ir trīs vietnieki: kultūras speciāliste Larisa Loskutova (alga Ls 1438), godaprāta trubadūrs Ilmārs Ančāns (Ls 1270) un ekonomikas ass Romualds Ražuks (Ls 1270). Pats priekšsēdētājs samierinājās ar algu Ls 1515 mēnesī. Pavisam nožēlojamam atalgojumam nācās piekrist arī deputātiem – par četrām pasēdēšanām domes sēdēs (plus atbildīgas nodarbes dažādās komitejās) 1 gab. deputāts mēnesī nopelnīs Ls 300. Taču neaizmirsīsim pilsētas uzņēmumu valdes un padomes – tur pozīcijas deputāti maciņos sastūķēs vēl dažus simtus latiņu.

Taču, kā jau norunājām, ir krīze, tāpēc jostās jāizdur jauni caurumi, un tie savukārt attiecas uz saīsināmajām pārvaldēm, nodaļām un iestādēm. Sevišķs troksnis samilza, runājot par kultūru. Un šajā jomā – tavu brīnumu! – viss atkaliņ notiek tieši tāpat kā valstī: kultūra mums, biedri, nav vajadzīga, mums pietiks ar proletārisko pārliecību. Kad pagājušajā nedēļā notikušajā kultūras konsultatīvās padomes sēdē Larisai Loskutovai tika uzdots jautājums, vai Jūrmalas domē likvidēs kultūras nodaļu, viņa atbildi samudžināja tik prasmīgi, ka nevarēja saprast, kur tai siļķei galva, kur aste. Šajā domes sēdē viss tapa skaidrs – nodaļu likvidē, kultūras namus un teātri apvieno, visu sataisa kārtīgā rasolā un nosauc par Jūrmalas kultūras centru.

Un ko dara ar cilvēkiem, kas strādāja visās nosauktajās kultūras iestādēs? Nav zināms. Nu jau bijušajai kultūras nodaļas vadītājai Guntai Liepiņai, kas pērn tika virzīta pilsētas Gada cilvēka goda nosaukumam (teicami virzīja kultūras dzīvi Jūrmalā!), pat paldies nepateica par daudzu gadu darbu. Toties plāniņa vidū izbīdīja jaunu un ne pie kā nevainīgu cilvēku Agni Kristvaldu, kurš nu vadīs jaunizcepto kultūras centru. Kad opozīcijas deputāti tradicionāli mēģināja noskaidrot dažus būtiskus jautājumus, piemēram, vai ir noticis konkurss uz atbildīgo amata vietu, pozīcija tradicionāli klusēja, vienīgi kultūras aizbildne Loskutovas kundze, piesaucot beznaudas situāciju, skaidroja, ka jaunais cilvēks Jūrmalas viesu pievilināšanas nolūkos organizēs lielus pasākumus. Par kādu naudu?

Protams, Jūrmalas domē neiztika bez jautrības. To noorganizēja Ančāna kungs, sākdams prātojumus par "oranžo vadoni un pestītāju", kurš savulaik licis domes vadībā ievēlēt "lielākos kretīnus". Vai Ančāna kungs tēmēja uz savu bijušo naidnieku Raimondu Munkevicu, bez kura aplamāšanas viņš iepriekšējā sasaukumā neiztika nevienā domes sēdē? Ak, jā, tagad Ančāna kungs Munkevicam pie labi roki, tagad krietna alga un vicemēra gods. Tagad Ančāns tikai tēvišķi atgādina, ka "Munkevics izdarījis daudz kļūdu, bet jūs labāk paskatieties, kas to valsti tik tālu noveda". Nezinām, kā būs ar to valsti, taču Jūrmalā gan ziema jau beigusies, ir parādījušās pirmās bezdelīgas – no pozīcijas ciešajām rindām izstājās Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai), līdz ar to paverot ceļu citiem gājputniem. Notikumi gluži kā Saeimā!

Cik labi tomēr, ka ir tāda Jūrmala, kas mazā modelītī parāda visu Latvijas valdošo slāņu dubļus. Tikai baidos, ka šie dubļi nav tik ārstnieciski kā Ķemeru dūņas. Ar šamējiem diez vai kāds išiasu izārstēs. Stulbumu un bezkaunību droši vien arī ne.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais