Algas

Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atskaitās, ko par savu darbu pastāstījis 34,1 tūkstotis statistiķu aptaujāto cilvēku.

Uzzini, cik īsti saņem valsts pārvaldē strādājošie. Sākta iepriekš noslepenotā amatpersonu algu publiskošanai stājušies spēkā noteikumi, kas paredz publiskot Valsts iestāžu darbinieku atalgojumu.

Jaunākā statistikas informācija rāda, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā, tuvojoties gada beigām (Centrālās statistikas pārvaldes 3. ceturkšņa dati), ir 1703 eiro. Tas ir apmēram 1300 eiro “uz rokas” atkarībā no tā, kādus nodokļus kurš maksā. Vislielāko vidējo algu saņem Rīgā – 1877 eiro, kas ir par aptuveni 77 eiro vairāk nekā 2024. gada sākumā.

Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.

Dzīves dārdzība Rīgā un attālākās Latvijas vietās atšķiras. Taču tikko veikts pētījums liecina, ka tie darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus gan galvaspilsētā, gan reģionos, lielākoties nosaka vienādu algu neatkarīgi no darbinieka ģeogrāfiskās dzīves vietas. Vai tas būtu jāmaina? Ekspertu un iedzīvotāju viedokli skaidroja TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Latvijai pieder daļas 74 uzņēmumos, to starpā ir virkne enerģētikas, transporta, kultūras, veselības uzņēmumu. Uzņēmumiem, kuros valsts ir vienīgais īpašnieks - un tādi kopsummā ir 62 - vadības atalgojuma griestus nosaka likums, savukārt tajās kompānijās, kurās daļas pieder arī citiem akcionāriem, vadības algas ierobežotas netiek. Starp tādiem uzņēmumiem ir arī “airBaltic”, kas vadības atalgojuma ziņā starp līderiem bijis jau sen, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025.gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā publicēts "Algas kalkulators", aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) plāno aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, vienlaikus uzsverot, ka ierobežotā budžeta dēļ būs jāmeklē "saprātīgi risinājumi".

Lemjot par algu celšanas ierobežošanu publiskajā sektorā, politiķiem ir jābūt solidāriem, šādu pozīciju aģentūrai LETA pauda "Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju vadība.

2024.gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%.

Pirms izsakām bieži vien emocionālu attieksmi par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, būtu jāizvērtē šo amatu nozīme un svarīgums sabiedrībai kopumā, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons.

Valdībā šodien plānots lemt par publiskā sektora algu tēriņu ierobežošanu, bet ne iesaldēšanu, vakar pēc koalīcijas partiju sanāksmes informēja politiķi.

Publiskā sektora algu pieaugums nākamajā gadā ir jāierobežo, un pašlaik tiek piedāvāts, ka kopējais pieaugums būs līdz 2,6%, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Latvijā 2022.gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.

Veselības inspekcijas (VI) vadītājas Anitas Slokenbergas ienākumi pagājušajā gadā samazinājušies par 3011 eiro - no 58 093 eiro 2022.gadā līdz 55 082 eiro 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Šogad atalgojums varētu neaugt tik strauji, kā tas notika pērn, bet darba tirgus joprojām saglabājas "karsts", tādēļ nevar gaidīt, ka spiediens uz algu celšanu mazināsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

Latvijā 28% iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida algas pieaugumu, vēsta bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Ekonomistu prognozes darba algu jautājumā šogad bijušas īpaši pozitīvas, paredzot aptuveni 7-8% kāpumu un radot cerīgu nākotnes skatu ikvienam nodarbinātajam. To apliecina arī uzņēmēju noskaņojums - Luminor bankas aptaujā atklāts, ka katrs trešais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums šogad plāno palielināt darbinieku algas. Tāpat gan Latvijas, gan pārējo Baltijas valstu uzņēmumi šogad uzmanību pievērš arī darbinieku apmācībām un jaunu darbinieku meklējumiem, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un turpinātu izaugsmi.

Paredzētais mēnešalgu palielinājums tiesu darbiniekiem 6% apmērā nenodrošinās konkurētspējīgu atlīdzību juridisko profesiju tirgū, aģentūrai LETA norādīja Tieslietu padomes pārstāvji, komentējot piektdien, 5.jūlijā, padomē atbalstītos un Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātos pilsētu tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritāros pasākumus 2025. līdz 2028.gadam.