Tiesnesis Boriss Geimans, palīdzot prokuroram Jurim Jurisam, neļāva Aivaram Lembergam nolasīt lūgumu par apmēram četru gadu laikā fiksētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanā.
1996. gada jūlijā miljonārs Ainārs Gulbis mēģinājis iespaidot Ventspils mēru Aivaru Lembergu premjera Andra Šķēles kabinetā nolūkā panākt akciju sabiedrības Ventrans parādu atlaišanu.
T. s. Lemberga prāvā A. Lembergs liecināja, ka «pirmo un vienīgo reizi 25 gadu laikā mani pie sevis bija aicinājis premjers» un tur bijis arī A. Gulbis, kurš lietā licis gan psiholoģisko spiedienu, gan premjera autoritāti. Sarunas laikā darbojies skaņu ierakstu slāpētājs.
Turpinot sniegt liecības, Aivars Lembergs atklāja, kā viņa bijušais draugs Vladimirs Krastiņš vēlējies izspiest 7 miljonus ASV dolāru par liecību mainīšanu, un tiesas priekšā piedeva naudas kāres tīklos apjukušajam draugam.
Aivaram Lembergam un viņa advokātiem joprojām nekādi neizdodas apmierināt prokuroru un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu vēlmes, kā būtu uzdodami jautājumi un kā būtu jāsniedz pareizās atbildes uz tiem.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā trešdien tiesa noteica kārtējo ierobežojumu – aizstāvji drīkstēs uzdot jautājumus apsūdzētajam ne vairāk par sešām tiesas sēdēm, t.i., līdz šā gada 9. oktobrim.
Rīgas apgabaltiesa visādos veidos cenšas ierobežot Aivara Lemberga tiesības sniegt liecības. Jo īpaši tas notiek brīžos, kad runa ir par t. s. Lemberga krimināllietas galveno apsūdzības liecinieku un arestētās mantas glabātāju Šveices advokātu Rudolfu Meroni.
Sniedzot liecības t. s. Lemberga krimināllietā, Ventspils mērs Aivars Lembergs paziņoja, ka lūdz Valsts valodas centru lemt par administratīvās lietvedības uzsākšanu par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem apsūdzības tekstā.
Pagājušajā trešdienā Rīgas apgabaltiesa kārtējo reizi piemēroja Aivaram Lembergam sankciju 380 eiro apmērā un noteica liecību sniegšanas beigu datumu – 25. septembri.
Konsultants, fotogrāfs, blogeris un sorosoloģijas pamatlicējs Mārcis Bendiks sarunā ar Neatkarīgo skaidro, kādēļ mēs esam ar mieru no valsts budžeta barot sorosiešu organizācijas un kādēļ publiskajā telpā lielā godā tiek celti Delnas un Providus apšaubāmas kvalitātes pētījumi.
Pagājušajā nedēļā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā «par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» deputāts Andrejs Judins (partija Kustība PAR, Providus biedrs un pētnieks) iepazīstināja tautas kalpus ar instrukciju jeb metodoloģiju, kā identificēt «valsts nozagšanas pazīmes».
Atrodoties KNAB faktiskās vadītājas amatā, tagadējā politiķe Juta Strīķe ar dažādām metodēm vērsusies pret tiem prokuroriem un tiesnešiem, kuri nepakļāvās viņas iegribai – analizējot iemeslus, kāpēc tagad jau politiskā līmenī atkal aktualizēta krimināllieta Nr. 16870000911, sarunā ar Neatkarīgo atklāja savulaik ar šīs krimināllietas uzraudzību saistītais prokurors, juridisko zinātņu doktors Aldis Pundurs.
Nesen amatā apstiprinātā Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča KM konkursa komisijai iesniegtajā dzīves aprakstā (CV) nav norādījusi ne tikai to, ka savulaik ir bijusi Sorosa fonds Latvija valdes locekle, bet arī to, ka «darbojusies» citu organizāciju «valdēs un padomēs», kas veido pasaules finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja – miljardiera Džordža Sorosa – finansēto tīklu Latvijā.
KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki gandrīz pusotru gadu nav reaģējuši uz tā dēvētās oligarhu krimināllietas procesa virzītājas – KNAB izmeklētājas Ilzes Kivlenieces – pieprasījumiem un ignorējuši arī vēlākus atgādinājumus par šiem pieprasījumiem, liecina vērtēšanai Saeimas deputātiem nodotās krimināllietas Nr. 16870000911 materiāli.
Jāpēta, kādēļ noplūda informācija no KNAB; jāpēta, vai noplūdušās sarunas atbilst patiesībai, vai runātāji tās nav sarunājuši apzināti; jāpārbauda, vai tiesa deva atļauju noklausīties visas «Rīdzenes sarunās» minētās personas; jānoskaidro, kāda bija KNAB un Vienotības saikne krimināllietas izmeklēšanā – daloties iespaidos par tā dēvētās oligarhu krimināllietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, Neatkarīgajai pauda atvaļinātais brigādes ģenerālis, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Kārlis Krēsliņš.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» loceklis Andrejs Judins (bijušais Vienotības biedrs) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka ir devis padomus komisijā pētāmās krimināllietas virzītājiem, taču viņš to esot darījis nevis kā konsultants, bet gan kā mācībspēks, nezinot krimināllietā iesaistīto uzvārdus un konkrētus faktus.
Startējot konkursā uz Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieka amatu, konkursa uzvarētāja Inita Pauloviča savā CV nav norādījusi, ka savulaik viņa ir bijusi Sorosa fonds Latvija valdes locekle.
T. s. Rīdzenes sarunās nav krimināla nozieguma; par sarunām vien nedrīkst tiesāt; ir jānoskaidro, kurš noplūdinājis operatīvā ceļā iegūtos sarunu ierakstus – šādu viedokli Neatkarīgajai pauda bijušais ilggadējais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšedētāja vietnieks Pāvels Gruziņš.
Lai kā arī atsevišķi politiķi vēlētos krimināli sodīt «Rīdzenes sarunu» dalībniekus, tas nav iespējams, jo Krimināllikums neparedz sodu par runāšanu paziņu lokā – analizējot kaislības par publicētajiem dialogiem, norāda bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents, zvērināts advokāts Gvido Zemrībo.
Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, vērtējot pašreizējo ažiotāžu Rīdzenes sarunu lietā, uzsver, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jānoskaidro, uz kādas informācijas pamata tika sākta un vairākkārt pagarināta slepenā noklausīšanās viesnīcas konkrētajā numuriņā.
Bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tagad zvērināts advokāts Aldis Pundurs Neatkarīgajai atklāja, ka nesen publiskotie viesnīcā Rīdzene notikušo politiķu sarunu atšifrējumi atšķiras no t.s. oligarhu krimināllietā esošajiem tekstiem. Viņš pieļauj, ka sarunu publiskotāji tās atspoguļojuši «radoši» – sev vēlamajā virzienā.