Kā Judins izrādīja necieņu bijušajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam

NORĀDA UZ KĻŪDĀM. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemribo uzsvēra, ka valsts varai ne tikai jāprot atzīt savas kļūdas, bet tās arī jālabo – lai nebūtu kā ar Augstākās tiesas Senāta un Policijas akadēmijas likvidēšanu, kad visi atzīst, ka tā bijusi kļūda, bet neviens neko nedara, lai šo kļūdu labotu © F64

Saeimas deputāts un Džordža Sorosa finansētās organizācijas Providus biedrs Andrejs Judins (partija Kustība «Par») parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē izrādīja klaju necieņu un neiecietību pret netīkama viedokļa paudēju – patiesu autoritāti juristu aprindās Gvido Zemribo.

Pagājušās nedēļas pirmdienā notika kārtējā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, kurā tiek pētītas «valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte kriminālprocesā Nr. 16870000911». Pirmais darba kārtības jautājums tajā bija «Par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem». Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) bija uzaicinājusi uz sēdi bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, bijušo Latvijas Universitātes un Policijas akadēmijas profesoru, bijušo vēstnieku Dānijā un Islandē, tagad zvērinātu advokātu G. Zemribo.

Judins jau pašā sēdes sākumā paziņoja, ka par Satversmes jautājumiem uz sēdi jāaicina citas personas, un piedāvāja jautājuma izskatīšanu atlikt, dodot mājienus, ka G. Zemribo nav kompetents konstitucionālajās tiesībās. A. Judinu pat nesamulsināja fakts, kas izskanēja komisijas sēdē, ka G. Zemribo 20 gadus Latvijas Universitātē ir lasījis salīdzinošo konstitucionālo tiesību kursu un faktiski ir skolotājs daudziem citiem konstitucionālo tiesību speciālistiem. Sēdes beigās A. Judins vēlreiz mēģināja noniecināt G. Zemribo pienesumu komisijas darbā - ka viņa kritika par Saeimas un valdības lēmumiem likvidēt Augstākās tiesas Senātu un Policijas akadēmiju ir bijusi tukša laika tērēšana. Uz to asi reaģēja parasti mierīgais un savaldīgais Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, norādot, ka «doma par valsts nozagšanu» ir saskatāma arī Senāta likvidēšanā, kur var saskatīt «­tiesu varas graušanu, un mācību iestādes likvidēšanā, kas gatavo juristus, kuri spētu kvalificēti izmeklēt šo lietu». Tāpēc vajadzētu «vismaz saprast, kāda politiskā spēka interesēs tas ir noticis».

Komisijas sēdes gaitā vairāki Saeimas deputāti atvainojās G. Zemribo par A. Judina rīcību, tomēr no paša A. Judina bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs atvainošanos nesagaidīja.

Lai lasītāji paši varētu spriest, kā viss notika, publicējam 6. novembra komisijas sēdes fragmenta atšifrējumu.

Sēde iesākās ar A. Judina izraisītu strīdu. Kārtējo reizi uzbrūkot sēdes vadītājai I. Sudrabai, A. Judins klāstīja, kādi eksperti un kādā kārtībā jāaicina uz izmeklēšanas komisiju, skaidrojot, ka komisijai G. Zemribo nebūtu jāuzklausa.

Sudraba: - Lūdzu, Aināram Mežulim (ZZS) vārds. Lūdzu!

Mežulis: - Es tikai gribu teikt: vai jūs, Judina kungs, apšaubāt Zemribo kunga kompetenci? Viņš ir cilvēks, cienījams cilvēks, kurš ir arī autoritāte juristu aprindās. Viņš ir atnācis šobrīd uz sēdi, un mēs pateiksim: «Paldies! Jūs varat nākt citreiz!?» Es domāju, ka tā vienkārši ir necieņas izrādīšana pret cilvēku. Mēs esam jauni cilvēki un varam savu laiku koriģēt, kā gribam, kā jūs sakāt. Mums katram ir plānots savs laiks, un ne katru dienu mēs varam... tagad mēs nāksim tikai vienā komisijā sēdēt.

Tā ka es personīgi... arī pārējie uzaicinātie eksperti - visiem ir diena... Jūs sakāt: «Mēs nāksim septītajā, mēs nāksim astotajā!» Tā arī nevar, tāpēc ka mums katram ir savs darba režīms un katram ir savs darbs, un mēs plānojam, mēs rēķināmies ar konkrētu laiku, tāpat kā šeit pieaicinātie cilvēki. Viņus arī nevar raustīt kā kaut kādas marionetes aiz diedziņiem tad, kad jūs gribat. Un jūs visu laiku apšaubāt komisijas vadītājas kompetenci - katru reizi! Manā skatījumā tas arī nav īsti taktiski un īsti pareizi. Jo mēs vairāk viedokļu uzklausīsim, jo labāk!

Sudraba: - Mans piedāvājums ir...

Judins: - Es atvainojos! Es atvainojos! Vai drīkst - es atbildēšu? Pirmkārt, es domāju, ka necieņas izrādīšana bija Zemribo kunga aicināšana uz šo sēdi. Jo, pirms aicināt cilvēku, ir jāpaskatās, ar kādiem jautājumiem viņš nodarbojas, ko viņš pēta, un Jurista Vārdā jūs varat redzēt viņa publikācijas. Tas ir viens. Otrkārt, atbildot uz Šica kunga teikto. Es teicu, ka mums ir likuma 7. pants, kas paredz cilvēku atvešanu uz sēdi. Vai iedarbināt vai neiedarbināt...

Mārtiņš Šics (Reģionu apvienība): - Tad vedīsim tos cilvēkus!

Judins: - Lūdzu, arī par to var diskutēt. Bet es domāju, ka, pirmkārt, mēs varējām padomāt par citu datumu, ja tiešām sestais datums neder. Bet, runājot par to, ka es apšaubu vadītājas spēju pieņemt pareizus lēmumus - es labprāt to nedarītu, ja katru reizi man nebūtu iemesla tā rīkoties. Šodien arī ir dīvaina situācija, ka tā vietā, lai aicinātu cilvēkus, kurus Latvijā respektē, kuru viedokļus mēs varēsim citēt, un tad tam būs, nu, teiksim tā, respekts... Būtībā šodien Sudrabas kundze izvēlējās citu taktiku. Man šķiet, ka te ir mērķis nevis veikt izmeklēšanu, bet būtībā panākt, lai darbs nebūtu sekmīgs. Es lūdzu nobalsot un tad pieņemt lēmumu.

Sudraba: - Es vēlreiz jums pateikšu... Uzskaitīt vēlreiz visus vārdus cilvēkiem, kuri ir aicināti uz komisijas sēdi? Es domāju, ka tas cilvēkiem parāda arī attieksmi pret to, vai viņi vēlas šeit atnākt un publiski paust savu viedokli. Es cienu katru, kurš atnāk šeit un pauž publiski savu viedokli. Jo jebkurš, kad palasa sociālajos tīklos, kādā veidā jūs metaties uzreiz katru nomelnot, kurš varbūt saka savādāku viedokli, nekā jums patiktos, Judina kungs - uzreiz paliek sevi zem sitiena. Un skaidrs, ka katrs cilvēks domā par savu reputāciju. Arī es saprotu: Universitātes Juridiskās fakultātes profesori, docētāji domā par savu reputāciju, kā viņi tiks nostādīti, atnākot šeit, un kas pār viņiem pēc tam gāzīsies. Un mēs neesam iemācījušies cienīt viedokļus, kas ir atšķirīgi. Es uzskatu: jo vairāk atšķirīgu viedokļu, jo komisijas darbs būs tikai produktīvāks.

Un vēlreiz par Satversmes iespējamiem pārkāpumiem. Kā mēs jau iepriekš runājām, lasot komisijas uzdevumus, par to var runāt visos aspektos. Tas nav tikai valsts sagrābšanas aspekts, tas ir mediju ietekmēšanas aspekts, tā ir manipulācija ar sabiedrības viedokli, tā ir informācijas zagšana un tā tālāk.

Tā ka es aicinu... Te bija aicinājums balsot par to, vai darba kārtībā vajag izskatīt šodien jautājumu «Par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem».

Tad, lūdzu, kurš no komisijas locekļiem ir par to, ka mēs šodien sākam izskatīt darba kārtībā šo pirmo jautājumu - iespējamie Satversmes pārkāpumi? Paldies. Kurš ir pret? Divi pret, četri - par. Paldies.

Mēs sākam komisijas sēdi un izskatām jautājumu «Par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem».

Un es atvainojos Gvido Zemribo kungam par to, ka jums bija jānoskatās šis ievads. Bet es jūs laipni aicinu paust jūsu viedokli. Jūs esat paudis savu redzējumu, viedokli par šo lietu pirms tam arī masu medijos. Lūdzu!

Zemribo: - Nezinu, kā tas izriet no likumdošanas, kas reglamentē izmeklēšanas komisijas darbu, bet, atklāti sakot, nezin vai tas ir iespējams - izteikt pašam sev noraidījumu. Ja viens komisijas loceklis apšauba manas zināšanas, tad es domāju, ka man nebūtu nekāda pamata šai komisijai uzbāzties ar sevi.

Es nezinu, vai Judina kungs ir pietiekami informēts par manām zināšanām. Es šaubos, jo jūs droši vien nezināt - es universitātē lasīju lekcijas kopš 1960. gada un biju Valststiesību katedras loceklis. Es lasīju vairāk nekā 20 gadus disciplīnu, kas saucās, civilizētā valodā runājot, salīdzinošās konstitucionālās tiesības. Manas lekcijas ir klausījušies, starp citu, divi šie kungi (rāda uz klātesošajiem ekspertiem - A. Borovkovu un bijušo Augstākās tiesas senatoru Pavēlu Gruziņu).

Bet, ja jau tik kategoriski tiek apšaubītas manas zināšanas... kaut arī mazākuma pārstāvis... Es domāju, ka tas būtu slikti, ja jūs tīri vienkārši pēc tam varētu apstrīdēt un šeit diskutēt, vai mans viedoklis ir pietiekami kompetents vai nav.

Tādēļ, ja tas ir iespējams, es tīri vienkārši savu kandidatūru noņemu.

Sudraba: - Vissliktākais, ko var darīt, ir tas, ka kāds mēģina otru nomelnot un tādā veidā (sevi) padarīt, kā lai pasaka, respektablu un zinošu cilvēku par... kā lai... vēlreiz saku - nomelnot patiešām respektablu, zinošu un pieredzes bagātu cilvēku. Un tāpēc, ka var atšķirties viedokļi, šos atšķirīgos viedokļus neuzklausīt vai propagandēt to, kas ir izplatīts sabiedriskā telpā, mediju telpā, ka ir viens pareizais viedoklis un visi pārējie viedokļi automātiski uzreiz ir nepareizie viedokļi. Es neuzskatu, ka tas ir pareizi. Es, Zemribo kungs, jūs ļoti cienu un cienu to, ka jūs atsaucāties un atnācāt runāt. Kā jūs redzat, daudzi bāž galvu smiltīs un mēģina šeit nenākt. Un arī es respektēju to, ka cilvēkiem ir kaut kāda viņu brīvā griba un katrs mēģina sevi un savu reputāciju aizsargāt. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi, ka jūs... gan jūs savu laiku izmantojat racionāli, mēs kopumā un uzklausām jūsu viedokli. Jūs ar to esat rēķinājies, esat nācis, lai paustu savu viedokli.

Es ļoti aicinu jūs paust savu viedokli par šo tēmu, īpaši ņemot vērā arī jūsu ievērojamo pieredzi tieši konstitucionālajās tiesībās.

Igors Pimenovs (Saskaņa): ­- Drīkst piebilst?

Sudraba: - Jā, lūdzu!

Pimenovs: -Diemžēl, Zemribo kungs, parlamenta retorika, tradīcijas un paražas ļoti atšķiras no tās akadēmiskās vides, pie kuras jūs esat pieradis. Un diemžēl ir jāsaka... Nu es domāju, šeit katrs deputāts ir ar savu cieņu un lepnumu, bet es aicinu pēc tam, kad sēde būs pabeigta, tomēr atsevišķus deputātus atvainoties jūsu priekšā. Paldies.

Sudraba: - Jā, lūdzu! Aivaram Borovkovam vārds.

Borovkovs: - Es arī tikai vienu repliku gribēju pateikt. Mēs par juristu Judinu uzzinājām tad, kad viņš parādījās parlamentā. Kolēģis Gvido Zemribo ir viens no lielākajiem speciālistiem konstitucionālajās un valststiesībās valstī. Tā ka šis te... Es iztikšu varbūt bez epitetiem, bet tas bija ļoti nekorekti.

Sudraba: - Lūdzu, Zemribo kungs! Jums vārds.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais