Sods par liecināšanu tiesā sasniedzis krimināla soda apmērus

© Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency

Piemēroto procesuālo sankciju – piespiedu naudas – apmērs par neliecināšanu atbilstoši prokuroru vēlmēm t.s. Lemberga prāvā ir jau sasniedzis kriminālsoda apmērus, t.i., četras minimālās mēneša algas jeb 1520 eiro.

Krimināllikums nosaka, ka tiesa par kriminālpārkāpumiem var piemērot naudassodu no trim līdz diviem tūkstošiem minimālo mēnešalgu (t.i., šobrīd no 1140 eiro līdz 760 000 eiro) - atkarībā no nozieguma smaguma.

Neatkarīgā jau rakstījusi, Rīgas apgabaltiesā Aivaram Lembergam liecību sniegšanas laikā regulāri tika traucēts un liecināšanu neļāva pabeigt. Laika posmā no šā gada maijam līdz septembrim par liecināšanu viņam četras reizes tika piemērota procesuālā sankcija vienas minimālās mēnešalgas (380 eiro) apmērā, kas kopumā ir 1520 eiro. Tātad kopumā piemēroto procesuālo sankciju - piespiedu naudas - apmērs jau pārsniedzis Krimināllikumā paredzētā iespējamā naudassoda mazāko apmēru.

Neatkarīgā ir arī publiskojusi atšifrējumu fragmentus no tām tiesas sēdēm (t.i., 12., 15. maija un 4., 13. septembra), kurās tika piemērotas minētās procesuālās sankcijas.

Šo tiesas sēžu laikā A. Lemberga liecināšana tikusi pārtraukta gan 50, gan 70 un pat vairāk nekā 100 reižu.

No atšifrējumiem redzams, ka nevis A. Lembergs vilcina procesu, kā to pasniedz tiesa un prokurori, bet gan nemitīgā prokuroru un tiesas iejaukšanās būtiski paildzina procesu, cita starpā radot haosam līdzīgu situāciju, kurā ir pat ļoti grūti «noturēties pie domas». No lēmumiem par sankciju piemērošanu izriet, ka A. Lembergs sodīts arī par to, ka, sniedzot liecības, atļāvies kritizēt apsūdzību un norādījis uz daudzajiem tajā nesaprotamajiem apgalvojumiem. To apliecina, piemēram, šāda tiesas lēmumos par sankciju piemērošanu minētā frāze: «Liecības ir jāsniedz pēc būtības, t.i., par faktiem un apstākļiem, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, nevis par celtās apsūdzības trūkumiem un tās neskaidrību.»

Par piemērotajām sankcijām šā gada 4. un 13. septembrī A. Lembergs vērsās ar iesniegumiem, lūdzot tiesu šīs sankcijas atcelt. Iesniegumus izskatīja tā pati tiesa, kura sankcijas piemēroja - tādā pašā sastāvā. Tiesa lēma lūgumus noraidīt, savā lēmumā nesniedzot atbildi ne uz vienu iesniegumos pausto argumentu. Tas nozīmē, ka tiesa ne tikai neļauj apsūdzētajam aizstāvēties, sniedzot liecības, bet viņu praktiski neuzklausa. Cita starpā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. pantā minēts jēdziens «taisnīga tiesa» un no tā izrietošais pušu līdztiesības princips. Tas ietver sevī ikviena kriminālprocesa dalībnieka tiesības tikt uzklausītam. Arī Krimināllikums paredz pusēm vienādas tiesības jautājumu izskatīšanā, kuri radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.

Jāatgādina, ka A. Lembergs vērsās tiesā arī ar lūgumu, kurā saskaitīti 580 gadījumi, kad tiesa pirmajos četrarpus tiesvedības gados ir pārkāpusi viņa cilvēktiesības - gan vispārēja rakstura (piemēram, izrādot acīmredzamu priekšroku apsūdzībai), gan minimālo tiesību apjomu, kas lietas iztiesāšanas stadijā apsūdzētajam garantēti starptautiskās konvencijās un arī Latvijas likumos. Balstoties uz konkrētiem piemēriem no konkrētām tiesas sēdēm, lūgumā ir izanalizēti šādu tiesību pārkāpumi: rupji ierobežotas tiesības izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ierobežotas tiesības piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, bieži noraidītas tiesības pieteikt lūgumus, ignorētas tiesības tikt informētam par izvirzīto apsūdzību, ierobežots krimināllietas iztiesāšanas atklātums. Lūgumā analizēti arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kuros nosodīti šo tiesību pārkāpumi.

Lembergs arī solīja tuvākajā laikā apkopot Rīgas apgabaltiesas pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus nākamajos tiesvedības 4,5 gados. Var prognozēt, ka šajā apkopojumā cita starpā būs analizēti vairāki simti gadījumu, kad tiesa ierobežoja vai pilnībā ignorēja tiesības sniegt liecības; par liecināšanu piemēroja procesuālās sankcijas, bet lūgumu atcelt sankcijas izskatīja tajā pašā tiesas sastāvā, kādā pieņēma lēmumu par sankciju piemērošanu.

Latvijā

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).