Šodien Latvijas medijos parādījās ziņa, ka Eiropas Parlamanta deputāte Tatjana Ždanoka par savām aktivitātēm atskaitījusies Krievijas izlūkdienesta darbiniekam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 80 % iedzīvotāju un 78% uzņēmumu nebūtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu vēlamu risinājumu. KNAB pēdējos trijos gados veikto sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, taču kopumā noturīga.
Pagājušajā sestdienā Daugavpilī norisinājās pasākums "Muzikālā banka 2023", noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju iecienītākas dziesmas, ko atsķano "Latvijas Radio 2".
Pēc publiski izskanējušām ziņām par Tatjanas Ždanokas sadarbību ar agresorvalsts izlūkdienestu, nepieciešama Latvijas valsts tūlītēja, skaidra un nepārprotama rīcība, nra.lv vēsta "Apvienotais saraksts"
Ēdienu piegādes platforma “Bolt Food” meklē Latvijā pirmos ēdienu kritiķus – viņi būs atbildīgi par vairāk nekā 1000 Latvijas restorānu ēdienkaršu pārlūkošanu, lai pēc augstākās kvalitātes standartiem degustētu un noteiktu labākos ēdienus, un pēc tam sniegtu noderīgas atsauksmes kā pašiem restorāniem, tā arī to klientiem.
Alvis Lukša ir brīvprātīgais karavīrs Ukrainā. Viņš nesen viesojās raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā", atklāti stāstot par kara plosītajā valstī redzēto. Tiesa, viena tēma viņam ir tabu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā jau desmito reizi uzņemti ar labdarības projekta M-Help.com organizēto palīdzības autobusu atgādāti Ukrainas karā smagi cietušie iedzīvotāji. Šoreiz tālo ceļu līdz Latvijai mēroja 25 ievainotie, tostarp viens divpadsmitgadīgs bērns, kurš tālāk ārstēsies Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī divi pacienti, kas bijuši gūstā un tikuši spīdzināti.
Militārais eksperts Dens Vaits ir pārliecināts, ka vispārējā Ukrainas un tās sabiedroto īstenotā ekonomiskā un militārā spiediena uz Krievijas Federāciju stratēģija darbojas, degradējot Krievijas militāro potenciālu, raksta dialog.ua.
Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona – 3353; spēka trenažieri – 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes – 1924.
Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas. Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.
96 gadus vecā Zinaīdas mamma pērnā gada beigās nonāca Rēzeknes slimnīcā. Diemžēl pēc kāda laika viņa devās mūžībā. Viņas meita pēc kāda laika saņēma nepatīkamu "sveicienu" no slimnīcas, vēsta raidījums "4. studija"
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 29. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Pēdējos mēnešos jau vairākkārt Rīgā ar amatpersonām ticies nekustamo īpašumu projektu attīstītājs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Mohameds Ali Alabbars. Gada sākumā viņš ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi no “Jaunās Vienotības” parakstīja memorandu, kurā plānots Andrejsalas attīstībai piesaistīt Latvijas mērogiem milzīgu naudas summu – vairāk nekā 2,5 miljardus eiro. Rīgas pašvaldības paziņojumā par to tika uzskaitītas 10 valstis, kurās Alabbara uzņēmums attīsta projektus, taču izlaista Baltkrievija, kurā Alabbars jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ticies ar diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta LTV raidījums “de facto”. Vai tas Latvijai rada kādus drošības riskus, šobrīd vērtē Valsts drošības dienests.
Pret Krieviju vērstās sankcijas nav spējušas apturēt raķešu un citu ieroču ražošanu. Tajos turpina izmantot Rietumos ražotus mikročipus. Pētot, kā tie nonākuši Krievijā, atklājusies saistība ar Latvijā dzīvojošu uzņēmēju. Viņš apsūdzības kategoriski noraida, taču "Nekā personīga" atklājis, ka šī uzņēmēja dibināta organizācija atbalsta Krievijas armiju un saņem naudu no Vladimira Putina fonda.
Pēc pilnā apmēra Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi nolēma iestāties Zemessardzē. Tomēr otrajā kara gadā aktivitāte kritusies. Pēc mūsu aprēķiniem vairāk nekā puse no tiem, kuri nodevuši zvērestu, katru gadu neiziet minimālo apmācību kursu. Tās ir 20 dienas. Zemessardze krīzes situācijā būs būtisks atbalsts bruņoto spēku karavīriem. Tāpēc to profesionalitāte un skaits var ietekmēt armijas kaujas spējas, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".