Divu gadu laikā no Zemesardzes izslēgti 1869 cilvēki

Pēc pilnā apmēra Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi nolēma iestāties Zemessardzē. Tomēr otrajā kara gadā aktivitāte kritusies. Pēc mūsu aprēķiniem vairāk nekā puse no tiem, kuri nodevuši zvērestu, katru gadu neiziet minimālo apmācību kursu. Tās ir 20 dienas. Zemessardze krīzes situācijā būs būtisks atbalsts bruņoto spēku karavīriem. Tāpēc to profesionalitāte un skaits var ietekmēt armijas kaujas spējas, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šoks, ko pārdzīvojām pēc Putina sāktā slaktiņa Ukrainā, lika daudziem rīkoties un stāties Zemessardzē. Tam pat nebija jārīko īpašas reklāmas kampaņas. Cilvēku pieplūdums bija vēsturiski lielākais. Dienests sākumā tam nebija gatavs. Nācās būtiski pārplānot resursus, instruktorus, sagādāt papildus ekipējumu. Medicīniskajās pārbaudēs veidojās garas rindas.

Kopā 2022.gadā iesniegumus par vēlmi iestāties Zemessardzē uzrakstīja gandrīz 3916 cilvēki.

No tiem dienestā uzņemti 2506. Tas nozīmē šie cilvēki izgāja medicīnisko atlasi, aizpildīja iestāšanās anketu, izturēja specdienestu pārbaudi par atbilstību dienestam. Un nodeva zvērestu, kas notiek vēl pirms teorētisko un militāro pamatapmācību sākuma. Aizvadītajā gadā aktivitāte mazinājās. Iesniegumu par vēlmi dienēt uzrakstīja 1227 cilvēki. Uzņemti Zemessardzē 909 cilvēki.

"Uz papīra" šobrīd Latvijā kopā ir 9700 zemessargu. Miera laikos aizsardzības stratēģijās minēts, ka šim skaitam būtu jāsasniedz vismaz 10 tūkstoši. Teorētiski mērķis ir gandrīz izpildīts. Bet, ja iedziļinās, cik no šiem zemessargiem aktīvi piedalās dienesta ikdienā, aina nav tik pozitīva.

"Pēc Valsts aizsardzības koncepcijas nepieciešams virzīties uz 61000 kara laikā, miera laikos - 31000. Kas sastāv gan no profesionālā dienesta karavīriem, gan Zemessardzes, gan no Valsts aizsardzības dienesta iesaucamajiem, gan no stratēģiskajām rezervēm," norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Reizi gadā katram zemessargam jāziedo vismaz 20 dienas, kuru laikā jāatsavaidzina vai jāiegūst jaunas zināšanas un prasmes. To darot mazāk nekā puse no visa dienestā esošo cilvēku skaita.

Vismaz vienu dienu 2023.gadā apmācībās piedalījušies gandrīz 7300. Vismaz 5 dienas 6360. Un tikai 40% no visiem zemessargiem aizvadītajā gadā izgājuši minimālo apmācību kursu 20 dienas.

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns: "Skaidrs, ka ir tādi, kas arī varbūt ir uzsākuši pamatapmācības un nav pabeiguši. Es nevaru pateikt iemeslus un negribētu apgalvot, ka noteikti viņi ir atmetuši cerības vai atmetuši savu motivāciju to izdarīt. Vienkārši dažādu dabas laika apstākļu dēļ neierodas uz nākamo posmu. Bet mēs esam elastīgi fleksibli pret to un ko mēs prasām, ir kalendārā gada laikā iziet savu apmācību."

Kaspars Pudāns min, ka dienests pēdējos divos gados atjaunojis asinis - vietā nākuši jauni cilvēki. Neaktīvākie - atskaitīti. 2022.un 2023.gadā no Zemesardzes izslēgti 1869 cilvēki.

Tātad pēdējo divu gadu bilance kopš kara Ukrainā ir nedaudz vairāk kā tūkstotis papildus zemessargu. No jaunuzņemtajiem vairāk nekā 400 pilnās apmācības joprojām nav pabeiguši (aptuveni 420), bet formāli tik un tā ir ieskaitīti kopējā zemessargu skaitā. No tiem, kas dienestā iestājās pēdējos divos gados, aptuveni tikai puse aktīvi piedaloties mācībās un treniņos.

"Arī krīzes gadījumā ne visi mūsu zemessargi būs mobilizējami. Jāsaprot, ka arī krīzes gadījumā daudziem zemessargiem tomēr primārais uzdevums būs, nevis būt ar mums, ierakumos, bet turpināt darboties savos tiešajos pienākumos. Katram zemessargam ir sava loma. Iespējams arī žurnālistiem būtu tomēr jābūt kaut kur savā darbavietā un jānodrošina informācija iedzīvotājiem. Līdz ar to - par ko es stāstu ir tas, ka tas skaits varētu būt vēl mazāks," norāda Pudāns.

"Es Zemessardzē iestājos tāpēc, ka es vēlos aizsargāt savu ģimeni. Katram pilsonim tas ir viņu pilsoņa pienākums iestāties Zemessardzē. Iemācīties pamatapmācību. Un, ja x stunda pienāktu, tad arī spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni, savu valsti," saka Zemessardzes 17.kaujas atbalsta bataljona Vecākais zemessargs Jānis Jākobsons.

Vēl joprojām daudzi no bataljoniem reģionos izmitināti okupantu armijas bijušajās bāzēs, kas lielākā daļa pēdējo gadu laikā nav piedzīvojušas aktīvus remontus un atjaunošanu. Daudzviet tehnika un aprīkojums glabājas pagaidu konteineros. Arī bataljonā Ulbrokā. Zemessargu apmācībām te uzslieta milzu telts, ko izmanto arī ziemas laikā.

"Jā, šeit konteineros, mēs uzglabājam arī materiāltehniskos līdzekļus. Gan individuālos, gan kolektīvos. Ir bāzes attīstības plāns. Cerams viņš arī realizēsies," izceļ Zemessardzes 17.kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Juris Višņakovs.

Zemessardzei ir centrālais štābs Rīgā, četri brigāžu štābi - Rīgā, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē, un vēl 22 bataljoni pa visu Latviju. Vietējo zemessargu mobilizācija var notikt salīdzinoši ātri. Tāpēc arī viņu sagatavošana krīžu situācijām ir būtiska.

Bruņotajos spēkos prioritāte šobrīd esot spējas uzņemt un izmitināt sabiedroto karaspēku vienības un tehniku. Plānos, kas ir slepeni, līdz 2026.gadam esot paredzēta kapitālā celtniecība vai renovācija 15 Zemessardzes objektos. Plašāk ziņas par iecerētajām pārbūvēm un vietām, kas atjaunošanu tomēr nepiedzīvos, Zemessardze publiskot nevarot. Viņi cerot, ka neremontētās telpas tomēr nebūšot iemesls, kāpēc daudzi no gribētājiem nevēlētos kļūt par zemessargiem.

"Es labprāt gribētu pāris 1000 zemessargu. Pāris. Divus, trīs zemessargu, kuri būtu aktīvi zemessargi, lai mēs tiešām varētu nodrošināt to, ka mums ir zemessargi, kuri būs ar kaujas vienībām, vienlaicīgi ar tiem zemessargiem, kuriem būs savi uzdevumi arī civilās aizsardzības vai kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai. Un tas ir tas mērķis, uz kuru mums būtu jāiet. Šogad mums būs biežāk jāatgādina par sevi un tos, kas vēl nav līdz galam izlēmuši - jāpierunā," izceļ Pudāns.

Kā min militārpersonas - Zemessargi iespējama konflikta gadījumā daudzās situācijās būs tie, kuri kā pirmie sastapsies ar pretinieku un kalpos par būtisku atbalstu armijas karavīriem. Sākot ar apgādes nodrošināšanu, beidzot ar visa veida ieroču izmantošanu. Tāpēc viņu loma bruņoto spēku struktūrā ir būtiska.