Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas. Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.
Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz - 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem.
Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits - pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.
Vienlaikus pieaug arī novērsto krāpšanas gadījumu īpatsvars - 2023. gadā novērsti par 64% vairāk krāpšanas mēģinājumiem, nekā 2022.gadā. Jāuzsver, ka investīciju krāpšanas gadījumus iespējams novērst biežāk, ko apliecina arī statistikas dati - finanšu nozarei kopā ar Valsts Policiju ir izdevies novērst gadījumus, kas naudas izteiksmē ir 5,3 miljons eiro. Savukārt telefonkrāpšanas gadījumus novērst ir grūtāk, un novērsto gadījumu apjoms naudas izteiksmē ir mazāks - 3,3 miljoni eiro. Asociācija atkārtoti uzsver, ka situācijas uzlabošanai cīņai ar krāpniekiem jānotiek ievērojami plašākā mērogā, cieši sadarbojoties un meklējot risinājumus ikvienā no iesaistītajām pusēm. Piemēram vēlama arī lielāka telekomunikāciju operatoru iesaiste, kuru pakalpojumus noziedznieki bieži izmanto viltojot gan telefona numurus, gan tīmekļa vietnes.
“Finanšu krāpniecība šobrīd ir problēma visās attīstītajās valstīs, un Latvija šajā ziņā nav unikālā situācijā. Var pat uzskatīt, ka krāpšanas mērogi sasnieguši krīzes līmeni, kam nav vienpusēja risinājuma. Bankas nepārtraukti investē drošības sistēmu uzlabošanā, kas palīdz novērst dažādus krāpšanas mēģinājumus, bet ir svarīgi akcentēt, ka ne vienmēr izkrāpto naudu ir iespējams atgūt. Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras - savus personas un bankas datus trešajām pusēm nodot nedrīkst. Ja kāds tos pieprasa, labāk septiņreiz nomēriet, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti. Šobrīd dažādas tehnoloģijas spēj atdarināt tuvinieku balsis, zvani var tikt maskēti un adresāti likties patiesi, tāpēc drošības nolūkos labāk pārtraukt sarunu un kārtīgi pārliecināties, ka neesat viens no krāpnieku upuriem,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.