Māris Krautmanis / Autori

Vistuvākajā laikā valdība lems par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un stingrākiem kovida izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas nozīmē atkal lielus zaudējumus visām nozarēm, kuras strādā ar dzīviem cilvēkiem un kurām lielākā peļņa ir tur, kur ir vairāk cilvēku.

No amata atkāpies „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Ne katru dienu no amatiem atkāpjas valstij piederošu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes uzņēmumu vadītāji. Žīgurs savā amatā saņēma tuvu pie 200 tūkstošiem eiro gadā, bija ietekmīgs un varens.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē pieņemts lēmums ‒ par sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, finanšu ministram Jānim Reiram, kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai partijai.

Nav taisnība tiem, kuri saka, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir “iebraukusi otrā grāvī” un pārāk stingrā kontrole traucē investīciju ienākšanai Latvijā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

„Testi, testi, vairāk testu, taisām testus, naudu, naudu testiem, testiem, testiem, jē, jē, jē!” pie sevis enerģiski dungo premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”). Arī publiski viņš ar lielu iedvesmu stāsta, ka testus vajag. Kariņš sola atrast naudu kovida testēšanas paplašināšanai. Tas lieliski! Protams, jo vairāk testu, jo labāk pārredzams laukums valstī, jo labāk dakteri var kaut cik saprast, kur bijis kāds pērklis slimībai, no kura tā izplatījusies tālāk. Jo vairāk testu, jo ātrāk var atsijāt saslimušos un sākt viņus ārstēt.

LTV raidījums „De facto” nedēļas nogalē palaida interesantu sižetu par 12. Saeimas deputātu ķibelēm ar degvielu un tās kompensācijām. Izrādās, ka 12. Saeimā ir bijuši 12 deputāti, par kuru benzīna lietām uzsākta kriminālprocesa veidā interesējies KNAB.

Pašvaldības gribēja, lai par dažiem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek pārdalīti pašvaldībām par labu. Tagad valdība ir reaģējusi tādā veidā, ka pašvaldībām tiks atņemts vēl vairāk.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) neatzīst savas ministrijas greiza vēstījuma palaišanu tautā. Latvijas Televīzijas “Panorāmā” viņš centās tā kā jokot, kā novelt atbildību nost no savas ministrijas trešdien paustajām tēzēm, ka dievkalpojumi nav ne publiski, ne privāti pasākumi, tāpēc uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas. Pie šā “pārpratuma” esot vainīga nevis TM, bet interneta portāli, kuros virsraksti neesot atbilduši saturam.

Ministrijas kabinetos radusies ideja uzspiest pašvaldībām rīkot konkursus uz izpilddirektora amatu un ierobežot izpilddirektoru amata ieņemšanas laiku līdz 10 gadiem.

Rīgas domes jaunā valdošā koalīcija savas darbības pirmajā laikā ir izcēlusies ar spožiem darbiem rīdzinieku labā. Ir izveidoti divi vicemēru posteņi, Rīgas mēram un vicemēriem kopā būs 11 padomnieki. Tātad tiek radītas darbavietas!

Sabiedriskās ēdināšanas nozare, tūrisms un viesmīlība jau ir smagi cietuši no pavasara kovida ārkārtas stāvokļa ierobežojumiem, taču tagad situācija izskatās, ka būs vēl daudz smagāka. Virkne politiķu uzskata, ka viens no atbalsta pasākumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums. Par to nevajadzētu smagi skaidroties ar Eiropas Savienības institūcijām, kas nevarētu pārmest Latvijai nekorektu protekcionismu.

Ir virkne institūciju, kas ir radījušas problēmas pašreizējai valdību veidojošajai koalīcijai – piemēram, Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs Juris Jansons varētu arī mierīgi sēdēt savā birojā, saņemt algu un neko nedarīt. Taču tiesībsargs Juris Jansons nesēž mierīgi birojā, bet ir aktīvs.

Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.

Pagājušajā ceturtdienā notika 13. Saeimas rudens sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde. Lai gan deputātiem pēc ārkārtas režīma atcelšanas bija gana laika, lai ne tikai padomātu, bet pat pieņemtu grozījumus Saeimas kārtības rullī, kur būtu aprakstīta attālinātas likumu pieņemšanas kārtība atbilstīgi mūsdienu jauno tehnoloģiju iespējām, šāds jautājums tā arī netika aktualizēts.

Covid-19 slimība ir lipīga un nejauka, kā saka veselības ministre Ilze Viņķele. Par to jau arī nav šaubu. Slimība varbūt nav tik ļoti bīstama tiem, kam ir stipra imunitāte, lai gan arī nekad nevar zināt. Tiem, kam ir jau liels vecums un vairāku slimību komplekts, klāt vēl saķert kovidu var būt nāvējoši.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nupat izrakstījis piepes diviem augstiem amatvīriem ‒ par amatu nelikumīgu savienošanu sodījis Saeimas deputātu Ilmāru Dūrīti un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti.

Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču („Jaunā Vienotība”). Kādas šausmas! Ko gan šis deputāts pastrādājis – vai slepkavojis, laupījis? Varbūt korumpējis miljonus?

Tagad jau trešā augstā Latvijas Republikas amatpersona – pats Valsts prezidents Egils Levits ir pamanījis, ka no viena grāvja iebraukts pretējā. “Latvijas finanšu sistēmas “kapitālais” remonts – “netīrās naudas atmazgāšanas krāna aizdarīšana” – bija nepieciešams, taču šobrīd “mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī” – uzraudzība, lai “izķertu netīro naudu, ir kļuvusi ļoti visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā: kāpēc tu esi samaksājis rēķinu, un ko tu darīji ar to naudu,”” intervijā laikrakstam “Diena” atzinis Egils Levits.

Jaunā pianiste un dziedātāja Dženifere Rumpāne pašlaik ir izlaista no Itālijas cietuma un sēž mājas arestā, gatavojoties apelācijas tiesai.

Ir beidzot sanākusi pirmā Rīgas domes sēde, un vinnējušās partijas ir sadalījušas savus ietekmes areālus. Redzams uzreiz, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas tik tikko ietika domē, ir dabūjusi neproporcionāli pārāk daudz varas, bet nu tas laikam ir saistībā ar pārējo koalīcijas ļaužu bailēm no huligāniskās partijas, kura visus terorizē.

„Finanšu sistēmas kapitālā remonta” gaitā Latvija laimīgi paglābās no iekļaušanas „pelēkajā sarakstā”, taču nupat sāk izskatīties, ka blaknes zālēm pret „netīro naudu” ir kļuvušas Latvijas tautsaimniecības organismam kaitīgākas par pašu slimību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.