Valsts kontroles mājaslapā https://www.lrvk.gov.lv/lv lasāma šāda ziņa: “Saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas (12.03.2020.) atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem (laboratorijām), aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā. Veicot pārbaudi par to, kā 2020. gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.”
VK informācija nomierina - finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tas ir lieliski, tas ir vienkārši brīnišķīgi. Tātad neparedzēto līdzekļu nauda nav iztērēta, lai iegādātos jaunas ziemas riepas ministres divritenim, nav iztērēta par kaviāru, lai stiprinātu NVD ierēdņu imunitāti, nav investēta balto peļu aptaujā par dzīvnieku labturības prasību ievērošanu laboratorijās. Ir tikai pārmaksāts. Tā gadās.
Cik ir pārmaksāts, to tā uzreiz nevar saprast, bet kaut kāds cipars tas noteikti ir.
Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, SIA “Centrālā laboratorija”- 47,55 eiro, bet SIA “E. Gulbja laboratorija”- 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk. Revīzijas gaitā NVD informēja Valsts kontroli, ka vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas izmeklējumus Covid-19 testēšanai veica tikai RAKUS References laboratorija, bet līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un saslimstības tempu pieaugšanu NVD vienojās ar SIA “E. Gulbja laboratorija” un SIA “Centrālā laboratorija” par to iesaisti Covid-19 testēšanā. Šos pakalpojumu sniedzējus atlasīja, izmantojot NVD tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai.
NVD skaidrojis, ka individuālie tarifi laboratorijām tika aprēķināti, pamatojoties uz to iesniegtajiem Covid-19 testēšanas faktisko izmaksu aprēķiniem. Tātad - cik laboratorijas pašas teica, tik arī tām maksāja, kāda dabūja vienu summu, cita par 20% vairāk. Vienlaikus revidenti noskaidroja, ka NVD nepārbaudīja, vai laboratoriju iesniegto reaģentu izmaksas atbilst faktiskajiem izdevumiem.
Tikai 7. jūlijā NVD pieprasīja laboratorijām iesniegt Covid-19 testēšanas pakalpojuma individuālo tarifu dokumentāciju - rēķinus par reaģentu iegādi. Veicot tarifa izmaksu pozīciju savstarpēju salīdzināšanu, NVD pārliecinājās par ražošanas procesu un izmaksu līdzību un, par pamatu ņemot RAKUS References laboratorijas tarifa veidošanas principus, izstrādāja vienotu tarifu Covid-19 noteikšanai (bez parauga ņemšanas).
Revidentu ieskatā, NVD, jau uzsākot sadarbību ar laboratorijām, bija jāpārbauda individuālo tarifu visu izmaksu pamatotība un atbilstība faktiskajiem izdevumiem.
Nu nepārbaudīja. Kas par to? Jau pandēmijai sākoties, bija skaidrs, ka tūdaļ varēs rīkoties ar valsts un Eiropas līdzekļiem, daudz nebēdājot vairs par stingro iepirkumu likuma ievērošanu. Viss būs norakstāms uz kovidu. Pagājušā gada maijā “TVRīga 24” raidījumā “Kārtības rullis” publicists Lato Lapsa izteica divas prognozes. Pirmo, ka pēc gada mums visiem mati celsies stāvus no valdības sadarītā, un otro, ka nevienam par to nekas nebūs. “Krīze ir tas laiks, kad lietas var nokārtot bez nevajadzīgām procedūrām. Jūs domājat, ka tas, kas notiek ar kaut kādiem respiratoru, masku iepirkumiem, ir vienīgais? Tā vienkārši ir maza aisberga virsotnīte, kas nav īpaši nozīmīga, bet ļoti labi parāda, kā pašlaik lietas notiek.”
Gads ir pagājis, un tik tiešām nevienam, ja neskaita “pie visa vainīgo Henkūzenu” un vēl kādus klerkus, kas nav valdība, nekas nav. Valdības darbošanās ir likusi celties un sirmot matiem, uzdzinusi zosādu, bet tas vairāk ir bijis par neloģiskajiem, absurdajiem tirdzniecības ierobežojumiem, kuri dažkārt drīzāk ir kovida izplatību veicinoši nekā ierobežojoši. Mati ceļas stāvus par nožēlojami lēnīgajiem vakcinācijas tempiem, kur Latvija velkas astē visai Eiropas Savienībai, ja neskaita Bulgāriju. Par naudas lietām tā īpaši nemaz vairs neatliek matu, kam celties, jo tāpat jau nojaušams, ka daļa kāpostu izripo no ratiem. Turklāt vai katrs eirocents, kas iztērēts Vakcinācijas projekta biroja izdevumos, ir ļoti apšaubāmi izdevumi, kas domāti tikai, lai valdošajām aprindām pietuvinātām personām dotu darbu un lielu algu.
Ilzes Viņķele vairs nav veselības ministre, bet Valsts kontrole ir revidējusi tieši viņas trauksmaino laiku. Uz viņu tad varēs norakstīt visus “nobirumus”, kas kaut kā atgadījušies.
Bet veselības nozari premjers Krišjānis Kariņš (JV) iedalīja partijas “Attīstībai/Par!” atbildības lauciņā, tātad it kā atbildību vajadzētu prasīt no šīs partijas. Bet tas ir “it kā”. Lai nu kam, bet tagadējam veselības ministram Danielam Pavļutam par Viņķeles grēkiem mati stāvus necelsies, jo viņš pats jau ir paguvis sadarīt gana daudz, kas būs tēma jaunām Valsts kontroles revīzijām.
Var atkārtot Lapsas teikto atkal - ka pēc gada par to, kas notiek pašlaik, mati celsies stāvus un atkal nevienam par to nekas nebūs. Jo valdība darbojas pēc principa: kad nāks jauni mēsli, šie, kas tagad, aizmirsīsies.
