Mūsdienu jauno tehnoloģiju laikmetā vairs nevajag zirgu pasta karietes, tāpēc visi jaunumi izplatās vienā mirklī. Ziņas nāk arī no Vatikāna, kur kumulatīvais kovida infekcijas izplatības rādītājs pašlaik ir tieši nulle, jo nav neviena saslimušā.
Tieslietu ministrijas mājaslapa vēsta, ka 10. maijā Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns apmeklējis Vatikānu, kur piedalījies audiencē pie Viņa Svētības pāvesta Franciska un ticies ar Viņa Eminenci Svētā Krēsla valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu.
Tikšanās laikā Vatikānā pieminētas rūpes par ģimenes stiprināšanu, par šķirto laulību īpatsvaru un par nepieciešamību sakārtot finanšu jautājumus saistībā ar reliģisko savienību darbību Latvijā.
No šīs ziņas tā īsti nevar saprast, vai arī Valsts prezidentam bija vizīte Vatikānā, tomēr no citām ziņām citās interneta vietnēs ir zināms, ka arī Levits tur viesojies kopā ar mūsu valsts pirmo lēdiju Andru Leviti. Jādomā, ka bija jauka ekskursija.
Latvijas un Svētā Krēsla diplomātiskajām attiecībām ir simt gadi, bet vispār jau, ja tā sāk atminēties vēsturi, attiecības sākās jau 1203. gada vasarā. Turaidas lībiešu virsaitis Kaupo kopā ar Daugavgrīvas klostera abatu Teoderihu devās ceļojumā uz Romu pie pāvesta Inocenta III, kurš apvaicājies par Livonijas tautām un audiences laikā apdāvinājis Kaupo ar 100 zelta gabaliem. Abi ceļotāji atceļā izmetuši loku pa Rietumeiropu un atgriezušies 1204. gada rudenī. Kaupo, kurš iepriekš bija skatījis tikai Gaujas senlejas dabas skatus un savu necilo koka pili, Romā redzēja marmorā un zeltā zaigojošos dievnamus un bija tā iespaidots, ka kļuva par kvēlāku katoli nekā visi vācieši. Kaupo vēl būtu stiprinājis un stiprinājis kristīgo ticību, ja ne negadījums - 1217. gada septembrī viņš kaujā pie Vīlandes dabūja šķēpa dūrienu sānos un bija pagalam.
Tā aprakstīts Livonijas Indriķa hronikā. Tāpēc rodas aizdomas, vai abiem Romas ceļotājiem, Bordānam un Levitam te jau nebija kastings kādai jaunai Andreja Ēķa kostīmfilmai par vēsturi? Levits varētu būt Kaupo, bet Bordāns - Teodorihs. Vai otrādi.
Jo Bordāns sevi uzskata par lielāko virsaiti, kāds vispār latvjiem jelkad dzimis. Un arī katolis viņš ir bijis jau pirms Vatikāna un 100 zelta dukātiem. Pēc šīs vizītes Latgalē pašvaldību vēlēšanās nevajadzēs par balsošanu dot polšu, jo katoļi tāpat bariem gāzīsies iekšā iecirkņos, lai mestu urnās tieši JKP listi.
Oficiālās runas ir viena lieta, bet daudz interesantāk būtu uzzināt, kā tad tur īsti gāja, kad Levits runājās ar pāvestu Francisku divatā. Vai Levits pastāstīja pāvestam, ka vēl pirms prezidentēšanas sarakstījis Satversmei preambulu, kurā vienā teikumā pieminējis gan kristīgās vērtības, gan latvisko dzīvesziņu? Lai gan jādomā, ka Levits nestāstīja vis, jo pāvests varētu nesaprast, kā pagānu ticējumi iet kopā ar Bībeli.
Bet Bordānam bija jākārto arī praktiskas lietas - jāparaksta nodomu deklarācija, lai stiprinātu divpusējās attiecības. Starpvaldību nodomu deklarācijas mērķis stiprināt sadarbību humānajā, sociālajā un kultūras jomā, tostarp izveidot sadarbību pasta pakalpojumu jomā. Vispār jau
pasts ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbības lauciņš, taču Linkaitam bija jāpaliek mājās pie ratiem, lai dotu vietu delegācijā savam partijas priekšniekam Bordānam. Ne jau visiem ir tas gods sastapt pašu pāvestu.
Bet tik un tā priecāsimies kopā ar prezidentu un tieslietu ministru, kuri ir skatījuši Apustuliskās pils iekšpusi arī tajās kapelās un apartamentos, kur tūristus nelaiž.
Ar to vēsturi ir tā, ka tā mēdz atkārtoties gan kā traģēdija, gan kā farss. Kaupo un Teoderiha ceļojums uz Romu un Rietumeiropu bija ne tikai pēc daiļuma un svētības, bet bīskapa Alberta politiskajās interesēs. Alberts, izsakoties mūsdienu valodā, centās uzmest Brēmenes arhibīskapu, kurš hierarhijā bija augstāks un bija priekšnieks Albertam. Vatikānā gan Bordānam diezin vai bija daudz ko runāt par politiku, jo tas vairs nav pasaules centrs. Pasaules virsvara tagad ir Amerikā, kur Bordāns kopā ar ieročnesēju Juri Jurašu jau ir pabijis agrāk - 2019. gadā. Latvju zemes dēli tik ilgi stāstīja par briesmīgajiem oligarhiem, raudāja, bučoja rokas, un lūdzās, ka amerikāņiem sirds neizturēja, un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs uzlika sankcijas Ventspils mēram un Latvijas brīvostām. Štrunts par Latviju un tās tranzītbiznesu, pie kājas ostas, kurās kravu apgrozījums strauji virzās uz nulles atzīmi, bet kuģi met tām apkārt lielu līkumu. Galvenais, ka ostās ir reformas.
Un vispār tranzīts Latvijai nav vajadzīgs, kā to definējis Krišjānis Kariņš. Tagad būs cita kārtība un cits tranzīts - amerikāņi vedīs pāri okeānam uz Skulti šķidro gāzi, un latvji to pirks, un tas būs varen ekonomiski izdevīgi. Nu būs tā gāze padārga, nu ir tā, ka citviet pasaulē to izmanto aizvien mazāk. Tas nekas - Latvijā to pirks un izmantos. Jo gāzes vedējs Pēteris Ragaušs ir labs čoms Bordānam un Amerikas latgalietis. Un tagad Kaupo, Kangaram, Bordānam, Levitam ir visa veida svētību pilns komplekts - no Romas un no Vašingtonas.
