Māris Krautmanis / Autori

Ir bijusi tāda savdabīga lieta, ka kāds bijušais ieslodzītais ir vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta normas, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Ir izrādījies, ka tik tiešām – konkrētām sodu izpildes kodeksa normām nav objektīva un saprātīga pamata – 50.4 pantā jāievieš korekcijas.

Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.

Valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, lai samazinātu Covid-19 sērgas izplatību. Tiktāl tas ir loģiski un saprotami – to vajag, lai novērstu vai vismaz attālinātu to dienu, kad slimnīcās vairs nav, kur smagi kovidsasirgušos likt. Ļoti nelāgi būs, ja dakteriem vajadzēs strādāt kā karalauka apstākļos un šķirot – šo pacientu glābsim, to neglābsim. Ierobežojumus vajag – tāda ir sūrā nepieciešamība, jo Latvijā veselības aprūpes sistēma ir ilgi mērdēta badā, noplicināta un vāja. Latvijai kolapss draud daudz ātrāk nekā kādā Skandināvijā.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, pats Valsts prezidents Egils Levits un virkne gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķu ir vienā balsī pauduši vienu domu – cīņā ar “netīrās naudas atmazgāšanu” ir iebraukts “pretējā grāvī”.

Saeima trešdien, 2. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu samazinājums kopā ar izdevumu palielinājumu mazliet pārsniegs miljardu eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas saprotami – kovids ietekmē, traucē, grauj.

Premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) svētdienas vakara likteņruna bija plaši izziņota jau iepriekš, tāpēc tauta ar dziļu interesi gaidīja, ko tādu viņš teiks.

Cenzūra ir konstitucionāli aizliegta visās demokrātiskajās valstīs, taču tas neattiecas uz tādām lietām kā etniskā un rasu naida kurināšana, terorisma atbalstīšana, bērnu pornogrāfija. Šo parādību aprakstam un aizliegšanai ir veltīti likumi. Ar likumiem tiek regulēta arī autortiesību joma, kurā tiek aizliegts izmantot cita autora darbus savas peļņas gūšanai bez atļaujas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība otrdien sagudroja jaunus kovidierobežojumus izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.

Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.

Kovida ārkārtas apstākļos atkal kā pavasarī, bet tagad jau skaudrāk izglītības sistēmai uzglūn jauni izaicinājumi – kā organizēt mācības skolās, kurām klasēm ļaut apmeklēt skolu, kurām pāriet uz mācīšanos attālināti, un vēl virkne problēmu. Būtu labi, ja šajos apstākļos pedagogi un izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) strādātu kā vienots organisms, iedziļinoties lietās, sadarbojoties un izpalīdzot, taču ministre līdz šim ir uzvedusies augstprātīgi, apsaukājusi pedagogu arodbiedrību par blusām un vismaz pagaidām nav izrādījusi vēlmi sākt dialogu. Tas ir ļoti bēdīgi.

Sociālie darbinieki ir diezgan mierīgi ļaudis, kas līdz šim nav bieži nobrieduši uz protesta akcijām. Tiesa gan, bija 2018. gada septembrī bada streiks kā protests pret zemajām algām, bet tolaik kaut kā tas uzsūcās – cilvēki saņēma valdības apsolījumus, ka turpmāk vairs viņiem nebūs minimālā alga, bet cilvēka cienīgs atalgojums, un cilvēki atslāba.

Vienā no Latvijas iekšpolitikas segmentiem, kurā saplūdusi partija „Latvijas attīstībai” un kustība „Par!”, pašlaik vērojama diezgan nopietna „varastrīce”.

Partiju jeb politisko organizāciju dzīvi un darbus regulē visādi likumi – Politisko partiju likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un vēl ir arī Krimināllikums, kas paredz pat ļoti skarbus sodus par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem.

Demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce („Attīstībai/Par”) mēģinājis glābt no negoda personu, kura izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.

Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.

Latvijas katoļu baznīca ir sākusi ticības popularizēšanas projektu “Tiecības”, kurā par vienu no sejām izraudzīts Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns.

Ceturtdien pēcpusdienā tika izplatīts paziņojums par Jura Pūces atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra amata. Partijas „Latvijas attīstībai” mājaslapā parādījās Pūces paziņojums, kurā viņš ber sev pelnus uz galvas, paužot, ka pieļāvis kļūdu, ka viņam ir kauns partijas, ģimenes, draugu un sabiedrības priekšā, jo esot kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā un patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli ‒ maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.

Vakar pēcpusdienā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja par atkāpšanos no amata. Vakar ministrs prezentēja pašvaldību reformas ģeotelpiskās plānošanas platformu, kuras laikā izteicās, ka "virzot pašvaldību reformu, ministrija īstenoja datos balstītu reformas modeli. Jaunā platforma ir vēl viens atbalsta rīks ‒ vienkopus pieejama uz datiem balstīta informācija, ko ministrija piedāvā izmantot pašvaldībām, apvienošanās procesa ietvaros izstrādājot savus attīstības scenārijus un pieņemot teritorijas attīstībai labākos iespējamos lēmumus”.

„Ilzes Znotiņas vadībā Latvijas banku sistēma kļuvusi ne tikai klientam nedraudzīga, bet arī bīstama, jo naudu, ko viņš tur ielicis, ar vienu rīkojumu var arestēt. Par ko? A, ne par ko,” intervijā Neatkarīgajai stāsta advokāte Daiga Siliņa. Viņa ir arī autore traģikomiskam salīdzinājumam, ka pašlaik notiekošais finanšu uzraudzības jomā atgādina sarkano teroru. Uz to uzreiz ar žēlabu Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Viņa bija sarūgtināta par metaforu, ka banku sistēmā redzamais atgādina visdrūmākos padomju laikus. Zvērināto advokātu padome visā nopietnībā izskatīja Znotiņas iesniegumu, bet nekādas sankcijas pret Siliņu neuzsāka. Jo tas, ko saka Siliņa, ir viedoklis, un laikam jau šādam viedoklim ir arī pamats.

Pēdējā laikā pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas politiskās elites vidē bija vērojama interesanta kustēšanās, tostarp, Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis paziņoja par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”.

„Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro,” Neatkarīgajā raksta Arnis Kluinis. Pat par šo salīdzinoši zemo cenu nav īsti, kas gribētu pirkt. Šodien līdz pusdienlaikam vēl var pieteikties izsoles pretendenti. Varbūt tagad beidzot izdosies pārdot. Cik brīnišķīgs bizness – valsts, ja paveiksies, nopelnīs mīnus 63,2 miljonus eiro!