1. jūlijā aptuveni 240 tūkstoši darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju atskārtīs, ka tagad no viņu ģimenes budžeta valsts paņem vairāk.
No rītdienas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.
Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.
Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.
Te būs dažādas sabiedrības grupas - vieniem tas neko nemainīs vai izmaksu pieaugumu varēs pieciest, tomēr jo daudziem jaunā kārtība var izrādīties pēdējais piliens, pēc kura zūd iespējas strādāt savā profesijā vai ierastajā jomā, jo ikmēneša izdevumi, kuriem tagad pievienosies arī obligātās sociālās iemaksas, kļūs lielāki nekā ieņēmumi, kas nepieciešami vismaz minimālai iztikšanai. Nelāgi, ka visvairāk cietīs tieši neaizsargātākās cilvēku grupas - jo mazāki ienākumi, jo trieciens makam jūtamāks. Kāds gan būs Latvijas Džini koeficients - tas, kas raksturo plaisu starp bagāto un nabago? Jau tagad tas ir viens no skaudrākajiem Eiropas Savienībā un ir tuvs Lietuvai un Bulgārijai. Jādomā, ka šis skaitlis, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, turpmāk būs vēl skumjāks.
No valdošās varas skatpunkta viss jau it kā pareizi: no katra, pat vismazākā lopiņa arī vajag iegūt mēslojumu, agrāko laiku juceklīgā sociālo iemaksu un nodokļu sistēma pie dažādām partijām un valdībām ir padarījusi jo daudzus ļaudis par sociāli vispār neaizsargātiem, tagad tad visi kaut ko iemaksās un varēs kaut ko saņemt pretī.
Taču ir viens “bet”. Pašlaik ir diezgan smaga ekonomiskā krīze, kas saistīta ar kovida pandēmiju. Šī krīze ir citāda nekā parastās, kas rodas no kādu preču un pakalpojumu pārprodukcijas. Pašreizējā krīze ir nevis pārprodukcijas, bet “deficīta krīze” - iedzīvotāji nav varējuši un kādu laiku vēl nevarēs brīvi pārvietoties, nav bijuši iespējami kādi tūrisma, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumi, ir bijušas apgrūtinātas vēl jo daudzas jomas. Katrā krīzē ir daudz zaudētāju un ir arī ieguvēji. Zināmie ieguvēji ir IT bizness un farmācija, par tiem nav runas, taču, ejot no krīzes ārā, atsevišķos ekonomikas sektoros būs milzu entuziasms. Tas būs atsevišķos, bet ne visos...
Skaidrs, ka šajos atsevišķajos sektoros, kur bizness zels un plauks, uzņēmēji, lai konkurētu, maksās darba ņēmējiem aizvien lielākas algas. Tikmēr citos sektoros dzīve kļūs pelēka, drūma un skumja un uzņēmējiem nebūs, ko saviem darbiniekiem maksāt. Iešana ārā no krīzes būs ar rāvieniem - nepārredzama un neparedzama. Vienīgais, ko jau var paredzēt, ir tas, ka ļoti grūti klāsies tai ekonomikai, kuras saknes ir tepat Latvijā, kas ir nesaraujami saistīta ar latviešu kultūru un valodu - ar latviešu mūziku, literatūru, plašsaziņas līdzekļiem, ar tādu zinātni un izglītību, kas rūpējas pat latviešu valodu, folkloru, literatūru un mūziku. Tieši šajā sāpīgajā punktā no 1. jūlija valdošā vara raida mērķtiecīgu šāvienu - jo autoratlīdzību saņēmēji tagad ir diezgan drūmās pārdomās, vai obligātā sociālā iemaksa vairs ir samērojama ar ieņēmumiem, kuri jau tāpat viņiem bija teju vai hobijs, bet tagad sāks kļūt par ļoti dārgu hobiju.
Nu nav ļoti laba doma bijusi šajā laikā taisīt radikālas izmaiņas nodokļu un sociālo iemaksu politikā.
Nav tā, ka nebūtu neviena, kas neiestātos pret Krišjāņa Kariņa (JV) sociālo iemaksu politikas izmaiņām. Tā nav pat iestāšanās pret, bet izmisīgi lūgumi nesasteigt. Kovida ierobežojumu un baiļu nomocītā sabiedrība tagad saņems vēl vienu “dāvanu” no augšas - lielākas izmaksas, kas turklāt vēl ir kombinācijā ar jauniem, lielākiem energoresursu tarifiem un visādu presingu no valsts varas puses ar lielākiem naudas sodiem un ierobežojumiem, kuri joprojām visnotaļ ir spēkā daudzās jomās.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē Saeimas deputātiem ir prasījušas atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.
Reaģējot uz jauno nodokļu reformu, dažādu mākslas jomu pārstāvji ar videovēstījuma palīdzību publiski protestēja pret jauno nodokļu reformu un aicina ikvienu ar savu parakstu atbalstīt reformas atcelšanas iniciatīvu platformā “manabalss.lv“.
Kā aģentūru LETA informēja mākslinieku pārstāvis Kaspars Zaviļeiskis, videomākslas darbu “#dodmākslaielpot” radījusi režisore Jūlija Kova. Tas ir mākslas protesta projekts pret jaunās nodokļu reformas ieviešanu Covid-19 pandēmijas laikā, kad vairāk nekā gadu stingro epidemioloģisko ierobežojumu rezultātā liela daļa cilvēku palika bez darba un gandrīz pilnībā tika apstādināta vairāku nozaru darbība, it īpaši mākslas un kultūras jomā.
Protesta akcijā piedalās aktieri Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Ieva Florence-Vīksne, Maksims Busels, Agnese Cīrule, Elza Gauja, režisori Andris Gauja, Matīss Kaža, gleznotājs Kaspars Zariņš, mūziķi no grupām “Jumprava” un “Dagamba”, “Ozols”, “rolands če”, “Patrisha”, “Viņa”, “Aminata”, Agnese Rakovska un “Johnyboy”.
Saeimas opozīcijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija pieprasījusi sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par obligāto sociālo iemaksu sistēmas ieviešanas atlikšanu. ZZS Saeimas frakcijas deputāti rosināja atlikt obligātās sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu par trīs gadiem, lai šajā laikā būtu iespējams izveidot adekvātu un mazajam biznesam atbilstošu sociālā nodokļa nomaksas regulējumu. ZZS Saeimas frakcijas deputāts Viktors Valainis akcentēja, ka jau vairākkārt viņš un kolēģi rosinājuši Saeimu lemt par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, tomēr šie priekšlikumi nebija guvuši parlamenta vairākuma atbalstu.
Vakar bija vēl pēdējais mēģinājums. Ārkārtas sēdes darba kārtībā bija ZZS iesniegto grozījumu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nodošana komisijām un izskatīšanai Saeimā. Tā kā pēc Saeimas kārtības ruļļa pie likumprojektu nodošanas komisijām varēja runāt tikai divi deputāti - viens par un viens pret -, plašas debates pirms balsojuma nevarēja izvērsties jebkurā gadījumā, tomēr opozīcija vismaz pauda savu attieksmi pret valdības iecerēto reformu.
Divas dienas pirms reformas stāšanās spēkā pret opozīcijas priekšlikumu nobalsoja 42 deputāti, atturējās astoņi. Par nobalsoja 37 deputāti no visām opozīcijas frakcijām, ieskaitot arī nesen no valdošās koalīcijas izslēgto KPV LV. Vienlaikus Nacionālās apvienības septiņi deputāti šajā balsojumā atturējās.
Tas, ka jebkuri opozīcijas priekšlikumi pašreizējā Saeimā automātiski lido papīrgrozā, ir sen zināms, taču, vai tiešām arī pašiem valdošajiem nesāk šķist, ka kaut kas nav kārtībā, ka nebūs īsti labi? Varēja atlikt, piemēram, uz gadu, ja negribas akceptēt opozīcijas domu par trim gadiem. Bet nu neatlika...
Jo Krišjāņa Kariņa valdībai un valdošajai koalīcijai ir citas prioritātes - drudžainā tempā jāapgūst aizlienētā eironauda vakcinācijas propagandas kampaņām, jāizgudro, kādus ierobežojumus un sodus uzlikt nevakcinētajiem, premjeram jānosoda Ungārija. Kādas vairs tur sociālās iemaksas, par kurām viss izlemts jau sen?
