Saeimas vairākums 10. jūnija rītā nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) kriminālvajāšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85. panta pirmo daļu, proti, par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Par Ādamsona izdošanu balsoja 69 deputāti, pret - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.
Virkne deputātu nepiedalījās balsojumā vai atturējās. Neatkarīgā noskaidroja, ka vismaz vienā gadījumā tas noticis tāpēc, ka īsi pirms balsojuma deputātam pārtrūcis interneta savienojums.
Tomēr pieci tautas priekšstāvji balsoja pret Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, kas nozīmē arī apcietināšanu, kratīšanu deputāta dzīvesvietā un citas procesuālās darbības.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte (partija “Likums un kārtība”) Karina Sprūde intervijā Neatkarīgajai savu nostāju formulēja tā: “
Nebija iespējams iedziļināties šajā jautājumā, kam tika dotas labi ja desmit minūtes. Kādi ir pierādījumi? Ko nodarījis Ādamsons? Tas nāca visai negaidīti.
Turklāt mans viedoklis ir, ka deputātiem nevajadzētu nodarboties ar savu kolēģu izdošanu vai neizdošanu - ļoti bieži tās ir politiskas spēlītes, kur viens spēks cenšas apkarot otru.
Ja runa būtu par vardarbību pret bērnu vai slepkavību, tad es balsotu par.
Vispār jau Latvijā pēdējā laikā notiek dīvainas lietas. Šī lieta arī ir tāda.”
Deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) sacīja, ka Ādamsonu labi pazīst jau kopš apmēram 1998. gada. Tajā laikā strādājis kopā ar Ādamsonu viņa vadītajā pedofilijas izmeklēšanas parlamentārajā komisijā. “Tā bija smaga komisija, manā politiķa karjerā joprojām tā palikusi kā pati sarežģītākā un nepatīkamākā,” atcerējās Klementjevs. “Tolaik arī sapratu, ka Ādamsons ir cilvēks, kuram var uzticēties, un nedomāju, ka viņš varētu būt veicis kādu noziegumu, kas kaitētu Latvijas valstij.”
Līdzīgās domās ir arī deputāts Artūrs Rubiks. “Es Ādamsonu pazīstu un viņam uzticos,” sacīja Rubiks. “Nedomāju, ka viņš varētu būt nodevējs. Turklāt lēmums par viņa izdošanu nāca pēkšņi, nebija laika pat to pārdomāt. Tāpēc balsoju pret. Arī viņš kā spilgtu epizodi atcerējās Ādamsona darbību pedofilijas komisijā, kā arī to, ka viņš bijis iekšlietu ministrs un vērsies pret piramīdbankām.
