Kariņš grib staigāt ar masku arī bez kovida

Pēc Krišjāņa Kariņs domām, maskas veikalos jāturpina nēsāt arī tad, ja kumulatīvās saslimstības skaitlis būs tikai 20 vai 15 © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Otrdien, 6. jūlijā, valdība atbalstīja priekšlikumu, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs mazāks par 20, tad varētu atcelt prasību par sejas masku lietošanu publiskās vietās.

Bija gan arī cits priekšlikums, kuru vairums ministru valdības sēdē neatbalstīja. Tas bija Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) priekšlikums turpināt veikalos lietot sejas maskas pat tad, ja būtiski krītas saslimstība ar Covid-19.

Spriežot pēc ziņu aģentūras LETA atreferējuma, valdības locekļu dialogi ir bijuši komiski kā kādā skeču šovā. Kariņš rosinājis tomēr neatcelt prasību par masku nēsāšanu veikalos. “Ja to atcels, tad cilvēki domās, ka viss ir beidzies, un tas radīs grūtības. Ja turpinām lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā, tad šī prasība jāpatur arī veikalos. Jātur šis nosacījums, neskatoties uz to, vai [kumulatīvās saslimstības] cipars ir 20 vai 15,” paudis premjers. Viņš uzsvēris, ka prasība par sejas masku lietošanu būtu saglabājama, kamēr valstī nav pietiekama vakcinācijas aptvere pret Covid-19 un kamēr pastāv Covid-19 pandēmija. “Man ir bažas, kas mēs varētu cilvēkos raisīt nepareizu priekšstatu. Doma, ka mēs varētu atslābt un atgriezties normālā dzīvē, nav iespējama realitātē,” sacīja Kariņš. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka noteikumos ir paredzēts epidemioloģiskās drošības pasākumu kopums, kas paredz “automātiski pārslēgties uz režīmu”, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās, tādējādi, nonākot šādā situācijā, atkal tiktu ieviesta prasība par sejas masku lietošanu veikalos. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atbalstīja premjera viedokli, norādot, ka, lai arī vieglā formā, tomēr ar Covid-19 var inficēties arī pret šo vīrusu vakcinētie. Tāpat ministre norādīja, ka patlaban sabiedrība ir pieradusi valkāt publiskās vietās sejas maskas, bet, šo prasību atceļot un pēc laika atkal ieviešot, sabiedrībai pie tā atkal būs jāpierod. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita Muižnieces paustajam, atzīstot: “Masku ir viegli novilkt, bet pēc tam būs grūti uzvilkt.” Veselības ministrijas eksperte Jana Feldmane skaidroja, ka, atsakoties no prasības valkāt maskas, tikuši vērtēti visi riski. Viņa piebilda, ka noteikumu grozījumos netiek pateikts, ka veikalos nevajadzētu valkāt sejas maskas. “Maska ir jālieto tur, kur nevar ievērot distanci un kur ir drūzmēšanās,” skaidroja Feldmane. Savukārt premjers uz šo skaidrojumu reaģēja, sakot, ka “ļaunākais, ko valdība var pieņemt, ir neskaidri un interpretējami lēmumi. Kariņš norādīja uz neskaidro vārda “drūzmēšanās” lietojumu, jo, viņa ieskatā, katrs cilvēks to interpretē atšķirīgi. Diskusijas noslēgumā premjers aicināja ministrus paust savu viedokli jautājumā par masku nēsāšanu veikalos, bet virkne ministru Kariņa rosinājumam nepiekrita. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda pārliecību, ka kumulatīvais saslimstības rādītājs 20 ir gana zems, lai tomēr atteiktos no prasības valkāt sejas maskas. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzina, ka stingrākiem nosacījumiem ir jāpastāv tad, kad tas ir nepieciešams. Viņa viedoklim pievienojās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atbalstīja Veselības ministrijas iesniegto priekšlikumu.

Ko šīs dīvainās sarunas liecina? Redzam, ka premjers Kariņš savus valsts iedzīvotājus necik augstu nevērtē, jo domā, ka viņi visu ko nodomās, atslābs, sapriecāsies un tad slimos. Kariņš par tautu runā kā par maziem bērniem.

Tikmēr Veselības ministrija ir smagi un sviedraini strādājusi pie kovidapkarošanas stratēģijas un radījusi ģeniālu principu “ātri vaļā, ātri ciet”, kas nozīmē visādus “luksoforus”, kurus ieslēdz vai izslēdz atkarībā no kumulatīvajiem kovida izplatības rādītājiem. Ja valdība piekristu Kariņam, no kumulatīvi luksoforiskās vaļā un ciet virināšanas vairs nebūtu nekādas jēgas, un veselības ministrs Pavļuts varētu savas stratēģijas sarullēt un iemest papīrgrozā. Taču tagad Veselības ministrija saglabā savu seju un var sajusties ļoti svarīga un lemjoša. Ja tauta būs labi uzvedusies un kovidizplatības rādītāji būs zemi, tai iedos cukurgraudiņu - atļauju veikalos staigāt bez maskām. Ja rādītāji pasliktināsies, tad cukurgraudiņa nebūs un būs jāstaigā maskās, gumijas cimdos un skafandros.

Kariņam ministru vairākums atkal ir iecirtis pļauku un atstājis viņu stāvam ar savām maskām.

Tas ir diezgan pat briesmīgi, jo zinām taču, ka no sākta gala mantra “maskas, rokas, divi metri” Kariņam ir bijusi ļoti svarīga. Kā tad tā - bez maskām? Tiesa gan, pirms gada bija tā, ka Kariņš vienlaikus aģitēja par maskām, bet pats bija pamanīts pārkāpjam epidemioloģiskās drošības noteikumus bez maskas iekštelpās. Bet nu labi - tas bija sen un vairs nav taisnība.

Lai vai kā, Kariņš ir bijis teju vai kā cilvēks maska. Runājam “maska”, domājam - “Kariņš”. Ir tikai jautājums, vai pastāv kāds ārējs vējš, kuram Kariņš ir vējrādis, vai arī tie ir kādi tarakāni paša Kariņa galvā, kas liek premjeram nākt klajā ar ekstrēmi hipohondriskām idejām?

Šoreiz gan vairs nav tā, ka Kariņš skrien žēloties prezidentam Egilam Levitam, kurš iet premjeram talkā un izsaka mājienus par atsevišķu, vārdā nesauktu ministru “mutes disciplīnu”. Pagājušā gada decembrī, kad sadūrās ministru vairākuma un premjera viedokļi, bija citāda situācija - tolaik bija šūpošanās. Tagad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir Nacionālajā apvienībā, ar ko ir ieguvis spēcīgu aizmuguri. Arī JKP neatbalsta Kariņa maskas. Koalīcija ir tik stabila, kā nekad nav bijusi. Tāpēc premjeram jāpastāv pie ratiem.

Komentāri

Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.