Ilga Šuplinska. Komunisma ausmas noriets

© Rūta Kalmuka/F64

Veicot KPV LV kautķermeņa sadalīšanu jeb “Ministru kabineta rekonstrukciju”, kā to sauc premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), pie vienām sāpēm valdība ir atbrīvojusies arī no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pakalpojumiem.

Viņa uzreiz ir arī pametusi Jauno konservatīvo partiju (JKP), ietvītojot tīmeklī, ka viņai nav saprotams, kamdēļ tieši savējie nav gatavi sistēmas maiņai. Viņa gājusi politikā Jāņa Bordāna un Jura Juraša pierunāta, strādāt ar mērķi: “Godīgi. Drosmīgi. Gudri.” “Ja es neredzu kādu no šiem elementiem, es izstājos,” sakostiem zobiem rīdama dusmas, raksta Šuplinska.

Par Šuplinskas drīzo krišanu politikas aizkulisēs tika mēļots jau pasen, bet nebija zināms, kad tieši tas būs un ka tieši šādā veidā. Partijas līderis Jānis Bordāns preses konferencē slavēja Šuplinsku, kurai neesot bijis viegli, turklāt pret viņu vērstas visnetīrākās metodes. Taču Bordāns nepaskaidroja, kāpēc tad partija negāja ministrei palīgā un neaizstāvēja pret netīrajiem, vien pauda, ka šis lēmums bijis “sabiedrības interesēs izteikts piedāvājums”, “komplekss risinājums”. Lai nu tā būtu.

Tāpat nojaušams, kas par lietu. Ilga Šuplinska ir sen iztērējusi visa veida uzticības kredītus - viņas reitings, pēc SKDS datiem, pagājušā gada nogalē bija 59 procenti neapmierināto. Tā kā valdībā vairs nav Ilzes Viņķeles, Šuplinska sabiedrības negatīvi vērtēto ministru sacensībās ir palikusi bez konkurentes. Var gadīties, ka 5. jūnijā kādam vēlētājam roka sniegtos pēc konservatīvi komunistiskās JKP listes, bet tad viņš piepeši atcerētos, ka šajā partijā taču ir arī Ilga Šuplinska. “Nē, par šo partiju nevar balsot,” nodomātu elektorāts, uzliktu brilles un meklētu kādu citu lapiņu.

Tagad JKP ir paguvusi pēdējā brīdī pirms vēlēšanām pavēstīt publikai, ka ar šo enkuru, kas kuģim traucēja traukties pēc popularitātes, tagad attiecības ir cauri.

Atskatoties uz Šuplinskas paveikto, jāteic, ka tur ir bijis visai daudz interesanta. Viena no spilgtākajām lappusēm viņas darbā bija vēršanās pret Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, cenšoties apšaubīt to, ka viņš ir ievēlēts par rektoru. Beigu galā tiesā noskaidrojās, ka viņš ir ievēlēts, un Izglītības un zinātnes ministrijas honorārs privātam advokātu kantorim no nodokļu maksātāju naudas tika veltīgi iztērēts.

Vienlaikus ministre devās karagājienā uzreiz pret vairākām augstākās izglītības iestādēm ar mērķi samazināt to pašnoteikšanos un uzspiežot tām “padomju varu” - augstskolu padomes.

Par ministres un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) attiecībām jau sen nevar runāt, jo to vienkārši nav. Atmetusi pēdējās cerības uz dialogu, LIZDA jau pagājušā gada nogalē prasīja Šuplinskas demisiju.

Tāpat arī Latvijas Rektoru padome šogad janvārī paziņoja, ka vēlas, lai Šuplinska iet projām. Taču premjers ne arodbiedrību, ne rektorus neklausījās.

Kovida pandēmijas un attālināto mācību apstākļos godīgi, gudri un drosmīgi bez kāda konkursa Izglītības un zinātnes ministrija ir iedalījusi naudiņu Šuplinskas partijas biedram, kurš nodarbojas ar projektu “Tava klase”. Tās ir televīzijas kanālos pārraidītas mācību stundas, kurām nebūtu ne vainas - ja bērniem jāsēž mājās, lai skatās. Nav šīs pārraides nekas jauns - tādas ir bijušas jau sen un daudzās valstīs. Jau pašā pirmajā brīdī valdība nolēma piešķirt 365 208 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem audiovizuālā satura radīšanai un izplatīšanai. Pēc tam vēl tika piešķirts papildfinansējums. Bet, kas gan ir šie nieka tūkstošu simti, ja zināms taču, ka citi shēmo un zog?

Gara acīm jau varējām iztēloties, kā tas būs šovasar, kad paredzēti XII skolēnu dziesmu un deju svētki, bet izglītības un zinātnes ministre būs Ilga Šuplinska. Pilnīgi noteikti viņas klātbūtne skaistā pasākuma organizācijā ienestu kādu īpaši krāšņu krāsu. Taču žēl - šis baudījums ies secen. Šuplinskas vietā amatā iecelta Saeimas deputāte un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).

Pagaidām nav zināms, kā sekmēsies jaunajai ministrei. Viņa līdz šim ir bijusi klusa, nav izcēlusies starp deputātiem. Piederība “godīgajai”, “drosmīgajai” un “gudrajai” partijai liek bažīties, ka no Muižnieces var iznākt Šuplinskas pēctece visos virzienos un viņa līdzīgā veidā “sakārtos” mācību iestādes. Bet vienmēr jau ir arī cerība, ka tik traki varbūt nebūs.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais