Līvija Dūmiņa / Autori

16. martā 80 gadu jubileja bija ievērojamajam krievu aktierim un režisoram Sergejam Jurskim, kuru daudzi atceras kā Ostapu Benderu 1968. gadā tapušajā Ilfa un Petrova Zelta teļa ekranizācijā. Viņa nospēlēto lomu skaits kino, TV un teātrī sasniedz divus simtus.

1962. gadā iznākušais amerikāņa Kena Kīzija romāns Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, 1975. gadā nonācis uz lielajiem ekrāniem Miloša Formana slavenajā kinoversijā, Latvijas teātrī pirmoreiz parādījās 1984. gadā.

Liepājas teātrī 13. martā pirmizrādi piedzīvoja Dž. Dž. Džilindžera iestudējums Paradīze. Regulāri režisora radošajā komandā līdzās scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim strādā gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, un šis iestudējums nebija izņēmums. Mēs tikāmies pirms pirmizrādes un runājām par to aizkulišu darbu, kas skatītājiem paliek neredzams.

Toreiz, 1984. gadā, kad Latvijā pirmo reizi tika iestudēts Kena Kīzija romāns Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Latvija PSRS sastāvā joprojām bija aiz dzelzs priekškara, bet Miloša Formana 1975. gadā uzņemtā filma padomjzemē oficiāli netika demonstrēta.

Šodien Valmieras teātra LMT mansardā (Mazajā zālē) pirmizrāde – Ērika Vilsona lugu Debesis ir mums iestudējis jaunais režisors Jānis Znotiņš. Tā ir izrāde par mūslaiku Latvijas īstenību, kas paveras ārpus lielpilsētu robežām, – par neapkopto vai izpārdoto zemi, par laukos mītošajiem latviešiem, kas cīnās par izdzīvošanu, jo mīl šo zemi, par tiem, kas aizbraukuši, un viņu attieksmi pret to.

Pagājušā gadsimta 20.–30. gadus atklājošie darbi beidzamajās sezonās regulāri parādījušies uz mūsu teātru skatuvēm. Starpkaru periodu, dēvētu par džeza laikmetu, raksturo Art Deco stils un dzīves svinēšana čarlstona ritmos, un šis laiks no Amerikas līdz padomju Krievijai un Latvijai sastopams gan Džilindžera Neprātīgajā Zeldā Dailes teātrī un Lielajā Getsbijā Liepājas teātrī, gan Indras Rogas izrādē Zojkina kvartira Valmieras teātrī un Kabarē Nacionālajā teātrī, gan Ināras Sluckas iestudējumā ...bagātā kundze...

21. aprīlī Dailes teātrī būs iespējams noskatīties vienu no interesantākajiem režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējumiem – Liepājas teātra izrādi Sasodītais sarkanais mēness.

Sievišķīga, šarmanta, aristokrātiska, skaista, plastiska, temperamentīga – tā raksturota Milda Klētniece, dzimusi Lange 1915. gada 11. martā Rīgā. Sešdesmit no deviņdesmit trīs savas dzīves gadiem viņa atdevusi teātrim.

9. aprīlī Lielās ģildes Lielajā zālē tiks apbalvoti grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele laureāti. Balvas rīkotāja – Latvijas Grāmatizdevēju asociācija – ir jau atklājusi balvas par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņēmēju, un tā ir SIA Jānis Roze izpilddirektore Ināra Beļinkaja, kura šajā uzņēmumā strādā jau 49. gadu.

Šogad, 27. martā, Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) balvas par izciliem sasniegumiem pēdējo sezonu laikā saņems aktieri Sandra Kļaviņa, Egons Dombrovskis, režisore Indra Roga un baleta dejas pedagoģe un pētniece Gunta Bāliņa. Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet laureātus nosaka LTDS valde aizklātā balsojumā.

Latvijas Nacionālajā operā 9. un 10. martā ir iespēja noskatīties pasaulē atzītā horeogrāfa Borisa Eifmana jauno baleta iestudējumu Up & Down, kam pirmizrāde uz Sanktpēterburgas Aleksandra teātra skatuves bija šā gada 27. janvārī.

Dailes teātris, gatavojoties 95 gadu jubilejai, aprīlī rīko Dailes teātra izrāžu skati, kuras mērķis ir pievērst teātrim starptautisku uzmanību.

Kamēr Džakomo Pučīni opera Manona Lesko Ināras Sluckas režijā šonedēļ piedzīvo pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā ar Asmiku Grigorjanu, Juliannu Bavarsku un Natāliju Krēsliņu titullomā, kļuvis zināms, ka nākamā gada februārī notiks šīs Pučīni operas iestudējums Ņujorkas Metropoles operā, kur Manonas lomā iejutīsies latviešu soprāns Kristīne Opolais.

Marts tuvojas ar daudziem jauniestudējumiem visos valsts dramatiskajos teātros, bet virkne uzvedumu martā un aprīlī piedzīvos pēdējās rādīšanas reizes, turklāt biļetes var iegādāties ar atlaidēm.

Elmāra Seņkova iestudētā Augusta Strindberga Nāves deja sākas, tiklīdz ieej Valmieras teātrī mazajā zālē. Andra Freiberga scenogrāfija ieved «teātris teātrī» noteikumos, jo šaura skatuves mēle šķir skatītāju zāli no tās spoguļattēla – vairākām krēslu rindām.

«Jauna komēta Polijas literatūras debesīs» – tā par Dorotu Maslovsku pēc viņas debijas romāna Poļu–krievu karš zem sarkanbaltā karoga (2002) iznākšanas rakstīja franču laikraksts Le Monde. Tad Dorotai Maslovskai bija deviņpadsmit gadu, tagad viņa ir viena no slavenākajām poļu mūsdienu autorēm, kuras darbi tulkoti un iestudēti daudzviet pasaulē.

3. un 4. martā Dailes teātrī viesosies Maskavas A. Puškina teātris ar izrādi Figaro kāzas. Franču dramaturga, pulksteņmeistara, izgudrotāja Pjēra Ogistēna Karona de Bomaršē (1732–1799) lugu iestudējis režisors Jevgeņijs Pisarevs, sadarbojoties ar scenogrāfu Zinoviju Margoļinu un kostīmu mākslinieku Leonīdu Aleksejevu. Pirmizrāde notika pagājušā gada aprīlī.

Kā un kur pavadīt nedēļas nogali? Daži ieteikumi.

Nupat apgādā Zvaigzne ABC iznācis Arno Jundzes romāns Kristofers un Ēnu ordenis. Viņš uzsver, ka tā ir grāmata latviešiem, latviešu bērniem, kas piedāvā piedzīvojumus paplašinātā realitātē. Kaut Arno žēlojas, ka viņu paralēlajās dimensijās, kurās diennaktī ir četrdesmit astoņas stundas, nelaiž, tomēr pagūst izdarīt vēl daudz ko citu, par ko ir vērts runāt.

Liepājas teātra Hanana, Valmieras teātra Siltumnīca un Doktors Živago – tās ir izrādes, kuras februārī tiks spēlētas pēdējo reizi.

Šajās brīvdienās, 30. un 31. janvārī, M. Čehova Rīgas Krievu teātris ar šīs sezonas jauniestudējumu Hanuma viesojas Krievijā, Sanktpēterburgas Muzikālajā teātrī.

23. janvārī Maskavā notika nacionālās kino balvas Zelta ērglis svinīgā ceremonija, kurā par labāko Krievijā tapušo filmu atzīta Ņikitas Mihalkova Saules dūriens.