KULTŪRA: LTDS balvu laureāti

Šogad, 27. martā, Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) balvas par izciliem sasniegumiem pēdējo sezonu laikā saņems aktieri Sandra Kļaviņa, Egons Dombrovskis, režisore Indra Roga un baleta dejas pedagoģe un pētniece Gunta Bāliņa. Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet laureātus nosaka LTDS valde aizklātā balsojumā.

Lilitas Bērziņas balva

Par spilgtu māksliniecisku sniegumu izrādēs Peldošie – ceļojošie un Ilgu tramvajs sava laika skatuves karalienes Lilitas Bērziņas balvu saņems Jaunā Rīgas teātra štata aktrise kopš 1997. gada – Sandra Kļaviņa. Šajā laikā viņa teātrī nospēlējusi gandrīz piecdesmit lomu dažādu stilu un žanru izrādēs, apliecinot sava talanta plašo mērogu. Viņas kolēģis Vilis Daudziņš teic, ka viņa ir «brīnišķīga aktrise ar ārkārtīgi dziļu un noslēpumainu emocionālo pasauli. Aktrise, kas lomu veido ar sirdi. Ja man zināmajām aktrisēm lūgtu uz skatuves parādīt skumjas, šaubos, vai kāda to varētu izdarīt skaistāk un reizē smeldzīgāk par Sandru. Mēs jau astoņpadsmit gadus spēlējam uz vienas skatuves, un ir brīnišķīgi, ja kolēģis, kuru tik labi pazīsti, aizvien spēj pārsteigt. Kā Sandra spēlē Ļoļečku Carevsku izrādē Peldošie – ceļojošie... Tā ir jūtu ekvilibristika. Kas tas ir par mehānismu, ko viņa lieto, man nav zināms, bet tas ir apbrīnojami.»

Sandras Kļaviņas Ļoļečka – šis virtuozais darbs, kurā smalki izslīpēts sievietes raksturs tā neloģiskajā, bet tik šarmantajā un intriģējošajā būtībā, bija nominēts Spēlmaņu nakts balvai. Balvu aktrise saņēmusi 2001. gadā par Santas lomu Alvja Hermaņa Pilsētā un Tuņu Vilkumuižas jaunkundzēs, Amandu Baņutas Rubess Zelta meitenēs, kā arī pirms desmit gadiem par Natālijas Petrovnas lomu izrādē Mēnesis uz laukiem un Katrīnu Līzē Luīzē. Abu iestudējumu režisore Māra Ķimele uzsver, ka «Sandrai ir Dieva dots talants, viņa ir dzimusi aktrise, apveltīta ar brīnišķīgu humora izjūtu, lieliska raksturotāja, vienlīdz labi spēj tēlot gan bērnus, gan vecenes, un tomēr – Sandras Kļaviņas izcilība visspēcīgāk izpaužas lomās, kurās nepieciešams viņas jūtīgums».

Harija Liepiņa balva

Smiļģa aktiera etalona – Harija Liepiņa balva piešķirta Liepājas teātra skatītāju mīlētākajam aktierim Egonam Dombrovskim – Liepājas Kultūras pārvaldes rīkotajā balsojumā par labāko un mīļāko aktieri viņš balvu ir saņēmis sešas reizes. Egons Dombrovskis daudzus gadus ir vadošais Liepājas teātra aktieris, viņš ir viens no savas paaudzes labākajiem aktieriem Latvijā. Bijis nominēts Spēlmaņu nakts balvai, to saņēmis 2007. gadā par trim lomām – Voiņicki Rolanda Atkočūna izrādē CV. Tēvocis Vaņa, Janu Dž. Dž. Džilindžera Killlera dienasgrāmatā un Vilcēnu Ivara Lūša Sniegbaltītes skolā. Galvenā vai otrā plāna loma, Egons Dombrovskis slīpē to sevī, kā gliemene audzē pērli, lai veidotu raksturu, kas atmirdz spilgtās krāsās.

Beidzamo gadu aktiera darba virsotne ir Vinstons Smits Lauras GrozasĶiberes šīs sezonas iestudējumā 1984. Šo Egona Dombrovska darbu pēc otrās pirmizrādes noskatīšanās novērtēju kā izcilu: «Viņš nospēlē raksturu attīstībā – no kaismīga opozicionāra, kas ar savu ticību, enerģiju un personības spēku uzlādē nospiedošo nebrīves gaisu, līdz cilvēkam – vrakam ar apdzisušu skatienu.» Egona Dombrovska Vinstons joprojām stabili stāv savā vietā uz sezonas labāko aktierdarbu pjedestāla. Pēc Džordža Orvela romāna veidotā dramatizējuma skatuves versija ir otrais Lauras GrozasĶiberes iestudējums Liepājas teātrī, pērn Spēlmaņu naktī viņas debijas uzvedums Piafa atnesa labākās aktrises laurus Agnesei Jēkabsonei. Režisore uzskata: «Aktierim Egonam Dombrovskim, manuprāt, vairs nav sevi jāpierāda kā ļoti jūtīgu un vienlaicīgi ar ārkārtīgu jaudu apveltītu aktieri, kurš spēj iemiesot vissarežģītākos raksturus. Egonam atliek vien tajā visā nepazaudēt sevi un savu veselību, jo viņš to dara tik sirsnīgi un pašatdevīgi, ka pēdējais, par ko domā, ir viņš pats. Šāda mīlestība uz profesiju, manuprāt, ir vienīgā patiesā panākumu ķīla, bet kaut nedaudz lielāka saudzība pret sevi pašu Egonam nenāktu par ļaunu. Tāpēc ikkatra atzinība šim talantīgajam un ar milzīgajām darba spējām apveltītajam aktierim nebūs par daudz.»

Eduarda Smiļģa balva

Dailes teātra dibinātāja, izcilā režisora Eduarda Smiļģa balva piešķirta režisorei Indrai Rogai, kura par savu pirmo izrādi Amoks

2002. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Spilgtākā debija teātrī. Iestudējusi galvenokārt Nacionālajā teātrī, bet 2012. gadā debitējusi Valmieras teātrī ar izrādi Zojkina kvartira, kas nesen nospēlēta 50. reizi. Tieši Indrai Rogai Nacionālais teātris 2010. gadā uzticēja turpināt Skroderdienu Silmačos iestudēšanas tradīciju. «Indra Roga – viena no spēcīgākajām režisorēm inscenētājām Latvijas teātrī, kas pārliecinoši un neatlaidīgi iet savu ceļu mākslā, izrādēs risinot garīgus un eksistenciālus jautājumus, pētot cilvēka dvēseles struktūru un apziņas attīstību, indivīda attiecības ar tautu, mākslinieka autsaidera statusu pragmatiskā sabiedrībā cauri laikiem. Sākotnēji atsevišķi teatralizēti elementi Indras Rogas izrādēs tika izmantoti, lai padarītu vieglāk uztveramu tēlu psiholoģisko zīmējumu un distancētu no tiešas iespējas identificēties ar redzamo uz skatuves, šobrīd to nomainījusi ekspresīva izteiksme, spēlējoties ar cilvēkumasku savstarpējām sadursmēm, pretstatot tos garīgu ceļu ejošam indivīdam. Viņas izrādēm raksturīga sarežģīta struktūra, paralēli galvenajai līnijai veidojot sazarotu attiecību tīklu, kas veido fonu un vienlaikus raksturo laikmetu un vidi. Indras Rogas izrādes no citu režisoru darbiem šķir arī spilgta vizualitāte, un nereti darbojošās personas ir šīs izrādesgleznas galvenais objekts, kas pilnvērtīgi funkcionē un ir uztverams tikai kontekstā ar visu izrādes vizuālo un skanisko partitūru,» Smiļga balvas laureāti raksturo Latvijas Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka.

Helēnas Tangijevas - Birznieces balva

Latvijas Nacionālās operas baleta solistes, ilggadējās mūsu baleta vadītājas, pedagoģes Helēnas Tangijevas - Birznieces vārdā nosaukto balvu Starptautiskajā teātra dienā saņems Gunta Bāliņa par augstvērtīgu pedagoģisko un baleta mākslas zinātniski pētniecisko darbu. Gunta Bāliņa daudzus gadus bijusi Latvijas Nacionālās operas baleta trupas vadošā soliste, bet pēc 23 darba gadiem uz skatuves pievērsusies pedagoģiskajai darbībai gan praktiskā darbā, gan lasot lekcijas. Paralēli baleta mākslas pedagoģiskai darbībai 2014. gadā Gunta Bāliņa ieguvusi  doktora grādu dejas pedagoģijā par pētījumu Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta pedagoģiskā un mākslinieciskā vērtība Latvijas kultūrā. Līdz šim nozīmīgākais viņas darbs Latvijas baleta vēsturē ir kopā ar baleta vēsturnieci Iju Biti sarakstītā Latvijas baleta enciklopēdija. Gunta Bāliņa aktīvi darbojas laikmetīgās un klasiskās dejas jomā, ir žūrijas locekle Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra rīkotajās skatēs.

Visi laureāti

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. Nākamie laureāti bija Voldemārs Zandbergs (1988), Harijs Liepiņš, Roberts Zēbergs (1990), Pēteris Pētersons (1993), Felikss Deičs (1996), Alvis Hermanis (2003), Oļģerts Kroders (2004), Māra Ķimele (2005), Dž. Dž. Džilindžers (2013).

1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva, to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša, vēlāk – Ausma Kantāne (1989), Astrīda Kairiša (1993), Olga Dreģe (2003), Indra Briķe (2004), Dace Bonāte  (2005), Dace Eversa (2006), Baiba Broka (2007), Lilita Ozoliņa (2008), Ieva Puķe (2009), Rēzija Kalniņa (2010), Inese Kučinska (2011), Lolita Cauka (2012), Guna Zariņa (2013), Lāsma Kugrēna (2014).

1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā pirmo Helēnas TangijevasBirznieces balvu saņēma Lita Beiris, pēc tam: Anna Priede (2003), Juris Kaprālis (2004), Jūlija Gurviča (2005), Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006), Aivars Leimanis (2008), Sarmīte JakseGraudiņa (2010), Zita Erss (2011), Vladimirs Cukanovs (2012), Modris Cers (2013), Haralds Ritenbergs (2014).

2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā, un to saņēma Ivars Puga. Vēlākajos gados par laureātiem kļuva: Vilis Daudziņš (2006), Rihards Rudāks (2007), Uldis Anže (2008), Ģirts Ķesteris (2009), Tālivaldis Lasmanis (2010), Kaspars Znotiņš (2011), Artūrs Skrastiņš (2012), Gundars Āboliņš (2013), Leonīds Lencs (2014).