OPERĀ: Eifmans un Ficdžeralda "Ir maiga nakts"
Latvijas Nacionālajā operā 9. un 10. martā ir iespēja noskatīties pasaulē atzītā horeogrāfa Borisa Eifmana jauno baleta iestudējumu Up & Down, kam pirmizrāde uz Sanktpēterburgas Aleksandra teātra skatuves bija šā gada 27. janvārī.
Jauniestudējumam Up & Down Borisu Eifmanu iedvesmojis «zudušās paaudzes» rakstnieka Frānsisa Skota Ficdžeralda romāns Ir maiga nakts, tāpēc baletā saplūdusi Amerikas «zelta laikmeta» – 20. gadsimta 20. gadu – burvība ar krievisko kolorītu. Masu ainas veidotas ar patiesi holivudisku vērienu, bet mīlas duetiem piemīt jutekliskums. Pats horeogrāfs par savu izrādi teicis: «Tas ir traģisks un vienlaikus žilbinoši spilgts stāsts par cilvēka gara bojāeju. Stāsts par to, kā sabrūk mūžīgais sapnis par laimi, bet ārēji skaistā un nevērīgā dzīve, kas norit džeza ritmos, pārvēršas murgā.» Viņš to dēvē par izrādi – pētījumu, cilvēka gara bojāejas hroniku.
Stāsts ir par psihiatru Diku Daiveru, kurš apprecas ar pacienti, kura sirgst ar šizofrēniju, un pamet novārtā savu aicinājumu, lai ļautos dzīves baudīšanai. Boriss Eifmans uzskata, Daivera traģēdijas cēlonis ir tas, ka viņš nodevis savu talantu: «Viņš pameta klīniku, un man šķita, ka būtu ļoti interesanti, ja viņš tajā atgrieztos. Taču atgrieztos ne jau kā ārsts, bet pacients.» Turklāt, veidojot šo iestudējumu, viņam esot nācies pārvarēt dažus savus stereotipus.
Boriss Eifmans stāsta, ka jau sen aizraujas ar psihoanalīzi un vēlējies veidot iestudējumu, kas būtu saistīts ar psihoanalītiķu spēju iekļūt cilvēku iekšējā pasaulē. Sākotnēji viņam bijusi doma iestudēt baletu par Zīgmundu Freidu, taču viņa dzīvē nav intrigas. Šajā ziņā viņi esot līdzīgi – Freids visu laiku pavadījis savā kabinetā, Eifmans – baleta zālē.
Interesanti, ka baleta Up & Down mēģinājumu procesā dejotāji mācījušies pie atzītiem Latīņamerikas deju izpildītājiem. Nesen Borisa Eifmana jaunais balets viesojās Parīzes teātrī Théâtre des Champs Elysées, saņemot ļoti pozitīvas atsauksmes: «Krāšņs uzvedums un talantīgi dejotāji» (Dansomanie); «Deja – dārgakmens, ekspresīva un virtuoza, rotaļājas ar klasiku un čarlstonu, dejotāji – skaisti un stalti kā supermodeļi», rakstīja Le Figaro.