Līga Nestere-Nikandrova / Autori

60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, cik pelna viņu kolēģi, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Jau divus gadus Lelde Zemīte par savām pagaidu mājām sauc Spāniju – uz šo zemi viņu aizveda profesionālie ceļi jeb darbs uzņēmumā Runway Latvia. Taču viņa ir pārliecināta, ka nākotnē noteikti atgriezīsies savā dzimtenē, līdzi ņemot arī bagātīgu pieredzes bagāžu. Viņa divus gadus ir strādājusi arī Norvēģijā, apgūstot vietējo valodu. Lelde uzskata, ka tieši svešvalodu (ne tikai angļu) zināšanas ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, veidojot karjeru jebkurā sfērā.

Latvijas zemnieku dārzos šobrīd ir svaigo dārzeņu un ogu pārpilnība – ir īstais ražas laiks. Daļa produkcijas tiek nogādāta galvaspilsētas kundēm Rīgas Centrāltirgū – šobrīd tirdzniecības stendi ir viskrāsainākie un lauku labumiem bagātīgākie.

«Labāk, lai latvietis brauc strādāt uz Igauniju un igaunis uz Latviju nekā darba gaitas uzsāks tūkstoš kilometru prom no dzimtenes, paņemot līdzi savu ģimeni un, visticamāk, savā valstī vairs neatgriežoties,» motivāciju iesaistīties pārrobežu sadarbības projektā, lai veicinātu nodarbinātību, pamato Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Pēc trīs nedēļām Ralfs Rogaļevs pievienosies kuplajam studentu pulkam – viņš jau nešaubīgi vairākus gadus zināja, ka studēs mehatroniku. Šo sapni viņš tūliņ sāks piepildīt. Taču viņa vēlmju un ieceru arsenālā ir arī vēl citas realizējamas idejas. Piemēram, viņš ir apņēmības pilns kopā ar uzticamajiem komandas biedriem skolas laikā radīto skolēnu mācību uzņēmumu Light Up pārnest uz reālo biznesa vidi un ar savu produktu būt zināmam eksporta tirgos. Šobrīd vēl notiek pareizā ceļa un veida meklēšana, kā to izdarīt, taču eksperti atzinuši – idejai potenciāls ir. Tā ka – tikai uz priekšu!

Profesionālajās izglītības iestādēs visā Latvijā līdz augusta beigām turpinās dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju tikai viena gada laikā. Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, var pieteikties mācībām, izvēloties kādu no 34 profesijām, kas izraudzītas sadarbībā ar darba devējiem.

Rolands Cepurītis ir vien 31 gadu jauns, taču ar ļoti daudzpusīgu darba un studiju pieredzi – ieguvis doktora grādu, praktizējies un strādājis Norvēģijā, Somijā, Amerikā un vairākos uzņēmumos Latvijā, visu līdzšinējo darba mūžu sasaistot ar betonēšanas lauciņu, tādējādi kļūstot par vienu no zinošākajiem betona speciālistiem Baltijā.

Rēķināt, lasītprasmi, rakstītprasmi, datorprasmi, svešvalodas un citas noderīgas zināšanas mēs apgūstam vai pilnveidojam formālās izglītības ceļā, apmeklējot mācību iestādi. Taču darba tirgū augstā vērtē ir daudzpusīgas personības – ne tikai cilvēki, kuri, piemēram, pārzina augstāko matemātiku, māk metināt, prot piecas svešvalodas, bet kuriem piemīt spēja sadarboties, izrādīt iniciatīvu, kuri ir kreatīvi, māk uzklausīt, ir atbildīgi un piemīt citas sociālās kompetences. Un šīs kompetences palīdz attīstīt neformālā izglītība (rakstā akcents uz jauniešiem) – tā arī ir mācīšanās, bet nevis skolas solā, bet praktiski darot.

Līdz šā gada 10. augustam darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus, lai uz sešiem mēnešiem piedāvātu darba vietu savā uzņēmumā jauniešiem bezdarbniekiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Sociālo tīklu caurlūkošana, lai izvērtētu potenciālo darbinieku, ir arvien augošāka tendence personāla atlases speciālistu un darba devēju ikdienā.

No 1. augusta darbu Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā sāks tā jaunā direktore Inese Kovaļevska.

Viesturu un Jāni Kuļikovskus saista ne vien radnieciskas saites – viņi ir brāļi, bet arī kopīgs bizness: abi kopš 2015. gada vada uzņēmumu Alfa Finance grupa, strādājot veiksmīgā tandēmā – Viesturs, kuram ir bagātīga zināšanu buķete finanšu un investīciju jautājumos, ir uzņēmuma pieredzes balsts, bet jaunākais brālis ir ideju ģenerators, uzņēmuma enerģijas lādiņš.

Darba devēji atspērušies cenšas vēlreiz un vēlreiz uzsvērt, ka viņiem vajadzīgi informācijas tehnoloģiju (IT), dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares speciālisti.

2016./2017. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās studēja 82 914 studenti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību. Statistika parāda jau visiem zināmo faktu – studējošo nekļūst vairāk, tomēr augstskolu un koledžu skaits kopš 2008. gada palicis gandrīz nemainīgs. Vietējo studentu skaita sarukumu nedaudz kompensē ārvalstnieki – viņu skaitam gan ir tendence pieaugt.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina apmācīt darba devējiem vajadzīgos speciālistus Apmācībā pēc darba devēja pieprasījuma un Apmācībā pie darba devēja (praktiskā apmācība). Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma ir iespēja darba devējam apmācīt savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā.

Vēlme nopelnīt naudu, lai varētu iegūt autovadītājas apliecību, bija galvenais Anastasijas Siļonovas dzinulis pieteikt sevi darba tirgū. Viņa tobrīd nemeklēja darbu ilgtermiņam – nedaudz pastrādāt, iegūt pieredzi, sapelnīt naudu iecerētajam mērķim, un viss.

Valsts augstskolu rektori par savām algām nudien nevar sūkstīties – lielāko augstskolu vadītāju atalgojums pat ir krietni lielāks nekā izglītības ministram, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Turklāt rektori paspēj ne tikai pildīt tiešos pienākumus, bet iegūt ievērojamus ienākumus, darot arī citus darbus, kā arī daži saņem vēl pensiju, kuru apmērs vidusmēra pensionāram ir nesasniedzams sapnis.

Darba devēju izglītības iestāžu Top 10 pašā augšgalā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla Prakse.lv aptauja. Taču gadu no gada pieaug to uzņēmēju skaits, kas rekomendē izvēlēties arī kādu no profesionālajām skolām, jo to audzēkņi arvien labāk tiek sagatavoti reālajai darba videi. Tāpat darba devēji mudina jauniešus izvēlēties apgūt datorzinātnes – vajadzība pēc šīs jomas pratējiem kļūst arvien lielāka.

Ķīmiķi darba tirgū ir uz izķeršanu – viņus vajag gan farmācijas, gan ķīmijas, gan būvniecības uzņēmumiem gan Latvijā, gan darba netrūks arī ārvalstīs, tomēr, kā liecina izglītības iestāžu uzņemšanas statistika, jaunieši nestāv rindām, lai apgūtu šo profesiju. Piemēram, Latvijas Universitātē pērn ķīmiju vēlējās apgūt 239 reflektanti (uzņemti tika 76) – tas ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā jauniešu populārajās programmās, piemēram, juristos, ekonomistos.

Šobrīd notiek dokumentu pieņemšana augstskolās un koledžās. Taču nav noslēpums – liela daļa jauniešu savu izvēli izdara pēdējā brīdī, līdz galam neizvērtējot savas intereses un iespējas, bet seko bara principam – studē to, kas skaitās prestiži, iestājas turpat, kur klasesbiedri, izpilda vecāku gribu.

Jau pāris gadus caur dažādu aktivitāšu, pasākumu rīkošanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā strādājošie uzņēmumi cenšas lauzt iesakņojušos stereotipus, ka nozare ir tikai puišu darbības lauciņš un ka IKT nozīmē datorspeciālistus fanātus, kuriem dators ir visa viņu dzīve. Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa ir spilgts apliecinājums tam, ka iepriekšminētie pieņēmumi ir maldīgi – viņai no IKT virzieniem vissaistošākā šķiet sistēmu analīze, bet, aizverot darba vietas durvis, viņa moderno tehnoloģiju pasauli nomaina pret rosīšanos savā lauku mājā.

27 profesionālajās izglītības iestādēs sākusies uzņemšana mācībām Jauniešu garantijā, proti, jauniešiem bez maksas viena gada laikā ir iespēja apgūt kādu no 34 profesijām. Uzņemšana Jauniešu garantijā notiks pēdējo reizi.