Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Jau nākamā gada pavasarī pie Brīvības pieminekļa uzziedēs 94 000 tulpju un muskaru. Tas būs krāšņa Latvijas dārznieku dāvana valstij, svinot simtgades jubileju.

Mūsdienās darba devēji savā komandā vēlas redzēt cilvēkus «orķestrus» – personas, kas ir fleksibli, spēj būt organizēti, prot prioritizēt darbus, ar augstu motivāciju strādāt efektīvi, kuri ir patstāvīgi, ar analītisku domāšanu. Šādi cilvēki kļūst arvien vērtīgāki.

Kaitīgi un veselībai nedraudzīgi darba vides riska faktori (trokšņi, putekļi, vibrācijas, pārslodze, vienveidīgas kustības, stress u.c.) ir sastopami jebkurā profesijā. Taču darba devēju un ņēmēju vidū ne visi to izprot un pievērš tam pienācīgu uzmanību. Bet šādai attieksmei sekas var būt bēdīgas: nelaimes gadījumi un ielaistas arodslimības. Piemēram, pērn Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 1800 nelaimes gadījumu, bet pirmreizējo arodslimnieku skaits pārsniedza 1300.

Kravas automobiļa vadītājs, pavārs, betonētājs, namdaris, palīgstrādnieks – šīs ir šā brīža top 5 profesijas, kurās visaktīvāk ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību darba devēji cenšas atrast strādājošos. Kopumā patlaban NVA Vakanču portālā ir reģistrēti vairāk nekā 11 000 darba piedāvājumu. Tas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (oktobra sākumu). Kopumā šī gada 9 mēnešos darba devēji NVA bija reģistrējuši 55 293 vakances.

Gana daudz jauniešu nolemj savu izglītības ceļu turpināt ārpus Latvijas. Lai laikus sagatavotos šim solim, šo ceturtdien Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks bezmaksas seminārs Studē Eiropā!

Pēc nepilna mēneša – no 6. līdz 10. novembrim – galvaspilsētā norisināsies Rīgas Mārketinga nedēļa LOOP. Vairāk nekā 30 mārketinga jomas praktiķu un pārzinātāju dalīsies savos novērojumos un atziņās par šā brīža industrijas aktualitātēm, tostarp pasaules top tēmām – dalīšanās ekonomiku un neiromārketingu.

Jaunieši ir iestrēguši izklaides sfērā, un tikai nedaudz vairāk kā puse uzskata, ka viņu darbošanās digitālajā vidē ir jēgpilna, atzīstot, ka, piemēram, pat Word vidē viņu zināšanas nav ļoti labas, liecina digitālās izglītības iniciatīvas Samsung Skola nākotnei aptauja. Ar mērķi paplašināt jauniešu zināšanas un veicināt jēgpilnu digitālo prasmju izmantošanu, atklāta tiešsaistes programma Skolēna digitālais IQ. Apmācību programma bez maksas pieejama vietnē www.skolanakotnei.lv.

Nomāktība, depresīvs noskaņojums, bezmiegs, nogurums, darbspēju pasliktināšanās – šie ir raksturīgākie simptomi izdegšanas sindromam.

14. oktobrī Rīgā notiks ikgadējā specializētā izstāde Days of International Education (Starptautiskās izglītības dienas). Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 70 mācību iestādes no Lielbritānijas, Nīderlandes, Dānijas, Krievijas, Beļģijas, Čehijas, Šveices, Ķīnas, ASV, Somijas, Spānijas, Austrālijas un citām pasaules valstīm. Ieeja bez maksas.

Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu savu darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču darba tirgus ir mainīgs – rodas vajadzība pēc jaunām prasmēm, zināšanām, dažas profesijas izzūd pavisam, to vietā nāk jaunas. Lai palīdzētu noturēties apritē un celt savu konkurētspēju, starts ir dots projektam, kurā aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem – viņam būs iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju vai apgūt pavisam jaunu specialitāti. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku.

Angļu valodas zināšanas mūsdienu darba tirgū ir pašsaprotama prasme, daudz lielāka pievienotā vērtība ir darbiniekam, ja tas zina vismaz trīs svešvalodas, tostarp kādu no skandināvu valodām. Savu nozīmi nezaudē arī krievu valoda – gribam to vai nē, tā ir svarīga, strādājot Latvijā.

Modernās tehnoloģijas kļuvušas par cilvēku neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tās ienes arī pārmaiņas darba tirgū, sākot no personālatlases, līdz darba ikdienai, kad dažādu speciālistu pienākumus sāk pildīt roboti. Tele2 Personālvadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere uzskata, ka Latvijā tik drīz pasaules vēsmas nejutīsim, jo roboti prasa gana lielas investīcijas, un, kā liecina uzņēmuma aptauja, šobrīd vien 5% Latvijas darba devēju būtu gatavi pusi no saviem darbiniekiem aizstāt ar robotiem.

Statistikas dati liecina, ka līdz 2020. gadam lielu daļu darbaspēka veidos millennials jeb Y paaudzes darbinieki. Tie ir ļaudis, kas dzimuši laika posmā no 1977. gada līdz 1997. gadam. Viņi darba tirgū jau nedaudz apbružājušies, ambiciozi, grib visu ātri un uzreiz, ar gana labām digitālajām prasmēm, ar vēlmi būt līderiem, šai paaudzei tiek piedēvēts milzīgs nākotnes potenciāls, taču viņi ir visnelojālākie darbinieki – jūtot, ka viņus nenovērtē, var ātri pārtraukt darba attiecības, mileniāļu paaudzi raksturo konsultāciju un personāla atlases uzņēmuma Fontes vecākā konsultante Olga Dzene.

Šo sestdien no pulksten 11.00 līdz 13.30 Eiropas Savienības (ES) mājā ES institūciju darbinieks Briselē Uldis Šalajevs bezmaksas vieslekcijas laikā izklāstīs stratēģijas, kārtojot Eiropas Savienības Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) atklāto konkursu datorizēto priekšatlases daudzizvēļu testus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta vienam no EPSO testa praktiskajiem uzdevumiem – darbs grupā.

Valdība ir devusi zaļo gaismu studējošo un absolventu reģistra ieviešanai. Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017. gada 31. decembrim.

Latvijas Universitātes (LU) un citu augstskolu studenti līdz 6. oktobrim var pieteikties LU fonda mecenātu stipendijām 2017./2018. akadēmiskajam gadam, aizpildot tiešsaistes pieteikuma anketu un pievienojot nepieciešamos dokumentus LU fonda mājaslapā www.fonds.lv.

Zoja Nesterova jau kopš bērnības ir iepazinusi medicīnas pasauli – viņas abi vecāki ir ģimenes ārsti, un Zoja gana bieži viesojusies viņu darbavietās, principā viņa ir izaugusi vidē, kur pacienti, zāles, slimnieku aprūpe ir ikdiena. Jau skolas laikā Zoja skaidri zināja, ka turpinās vecāku iestaigāto ceļu, vienīgi pamainot specialitāti – viņa kļuva par ergoterapeiti: speciālistu, kas palīdz pacientiem, piemēram, pēc insulta, smagām traumām, no jauna apgūt ikdienai nepieciešamās iemaņas.

«Man patiesi patīk komunicēt ar cilvēkiem, manī ir nerimstoša vēlme izzināt, apgūt ko jaunu, esmu zinātkāra, kā arī manā profesijā nav vienveidīgu, vienmuļu darba dienu,» stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa. Tieši šie minētie aspekti ir būtiskākie, kas Ivandu piesaista savā specialitātē, kurai viņa ir uzticīga jau 16 gadu. Ivanda ir pārliecināta, ka arī nākotnē viņa un farmācija būs neatdalāmas viena no otras.

Laikam pārāk dziļi manī ir iesēdies stereotips par tipisku skolotāju, jo, pirmo reizi satiekot Justīni Āboltiņu – dzirkstošu, smaidīgu, atraktīvu, pozitīvu, enerģijas pārpilnu, man šķita, ka viņa varētu rosīties reklāmā, mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, mākslas vai kādā tamlīdzīgā jomā, bet patiesībā viņa par savu sirds darbu ir izvēlējusies pedagoga profesiju. Viņai stāstot par savām darba gaitām, var sajust, cik ļoti viņa lepojas ar to, ko dara – Justīne ir gandarīta, ka ir skolotāja.

12. septembrī no pulksten 10 līdz 13 Jelgavas tehnikuma telpās norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais vakanču gadatirgus, kurā darba meklētāji varēs vienuviet tikties ar darba devējiem klātienē, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu. Ieeja ir bez maksas.

«Latviešu valoda ir sarežģīta, to apgūt ir grūti, bet es mācos,» saka bulgāriete Sņežina Kazakova, kura ir apņēmības pilna ar laiku tekoši iemācīties runāt mūsu valsts valodā. Nevar viņai neticēt, jo līdz šim Sņežinai mērķtiecības, gribasspēka un uzdrīkstēšanās nav trūcis – viņa ir gan krasi nomainījusi savu darbošanās sfēru: no ķīmiķes un pedagoģes ienākot loģistikas nozarē, gan spējusi no pārdošanas speciālistes izaugt līdz vadītājai, kā arī mainīt savu dzīvesvietu, no Bulgārijas pārceļoties uz Latviju.

Pavisam drīz klāt būs 1. septembris un sāksies jauns mācību gads, tomēr daudzām skolām joprojām nav izdevies aizpildīt brīvās vakances.