Nākamgad taps absolventu reģistrs; būs lielāka skaidrība, kur viņi strādā, cik pelna

© F64 Photo Agency

Valdība ir devusi zaļo gaismu studējošo un absolventu reģistra ieviešanai. Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017. gada 31. decembrim.

«Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas. Turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošajiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošajiem.

Svarīgi, ka ar reģistra ieviešanu tiks modernizēta informācijas apmaiņa starp augstskolām un ministriju - augstskolu atskaitīšanās par budžeta vietu aizpildījumu, apmaiņas studentiem un citiem parametriem tiks sniegta nevis papīra veidā, bet elektroniski.

Reģistrs ļaus izveidot arī absolventu darba gaitu monitoringu. Tas sniegs topošajiem studentiem informāciju par absolventu nodarbinātības līmeni, nodarbinātības jomu un vidējo atalgojumu pēc noteikto studiju programmu un augstskolu absolvēšanas. Šāda apkopotā informācija būs publiski pieejama un ļaus topošajiem studentiem izdarīt informētāku izvēli attiecībā uz studijām.

F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Pirmoreiz informācija tiks apkopota par 2017. gada absolventiem, apstrādājot datus par nodarbinātību uz 2018. gada beigām, proti, sākot ar gadu pēc studiju absolvēšanas. Informācija būs publiski pieejama, sākot ar 2019. gada beigām, un turpmāk desmit gadu par katru absolventu grupu. Lai iegūtu šo informāciju, tiks izmantotas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), VID un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzes.

Datu apstrādei tiks izmantoti CSP datu apstrādes risinājumi, kas ļaus noteikt tajā skaitā emigrējušo absolventu īpatsvaru. Informācija par ienākumiem, nodarbinātību un emigrējušo absolventu skaitu būs pieejama apkopotā nepersonificētā veidā pēc studiju programmām, studiju virzieniem un augstskolām un pieejama sabiedrībai, tajā skaitā topošajiem studentiem.

Informācija kalpos arī studiju kvalitātes monitoringam - tā ļaus identificēt programmas, attiecībā uz kurām ir «trauksmes signāli» par absolventu nodarbinātību, atbirumu vai kādiem citiem parametriem, un šī informācija tiks ņemta vērā akreditācijas ietvaros.

Svarīgākais