KARJERAS STĀSTS: Vadītājas talants "asinīs"

Sņežina pirms pusotra gada nolēma izkāpt no savas komforta zonas: viņa no Bulgārijas pārcēlās uz Latviju – ieguva jaunu kolektīvu, jaunu mājvietu, sāka apgūt jaunu valodu – latviešu valodu, kuru viņa raksturo kā ļoti melodisku. Šā pusotra gada laikā viņa ir krustu šķēršu izbraukājusi Latviju, jo ceļošana ir viņas lielākais vaļasprieks. Ja ir laiks un iedvesma, viņa no loģistikas uzņēmuma vadītājas pārtop par dārznieci – šī nodarbe arī relaksējot prātu © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

«Latviešu valoda ir sarežģīta, to apgūt ir grūti, bet es mācos,» saka bulgāriete Sņežina Kazakova, kura ir apņēmības pilna ar laiku tekoši iemācīties runāt mūsu valsts valodā. Nevar viņai neticēt, jo līdz šim Sņežinai mērķtiecības, gribasspēka un uzdrīkstēšanās nav trūcis – viņa ir gan krasi nomainījusi savu darbošanās sfēru: no ķīmiķes un pedagoģes ienākot loģistikas nozarē, gan spējusi no pārdošanas speciālistes izaugt līdz vadītājai, kā arī mainīt savu dzīvesvietu, no Bulgārijas pārceļoties uz Latviju.

Jau gandrīz 23 gadus Sņežina par savu darbavietu sauc loģistikas uzņēmumu DHL - 21 gads aizvadīts Bulgārijā, bet aptuveni 1,5 - Latvijā.

Krasās pārmaiņas

Pirms tam viņa strādāja par ķīmiķi un angļu valodas skolotāju - abās šajās specialitātēs iegūta arī augstākā izglītība.

Viņas ceļi ar DHL krustojās pavisam nejauši - Sņežina ieraudzīja uzņēmuma sludinājumu avīzē un nodomāja, kāpēc gan nepamēģināt savus spēkus starptautiskā uzņēmumā, turklāt darbs piedāvāja nemitīgu komunikāciju ar cilvēkiem, kas Sņežinai patiesi sniedz gandarījumu. Viņa darbu sāka kā pārdošanas speciāliste, kuras pienākumos ietilpa braukt pie klientiem, tikties, izrunāt aktuālos jautājumus, tā teikt, aci pret aci.

Pēc gada Sņežinai atbildības buķete paplašinājās un viņa kļuva par Ziemeļbulgārijas reģiona menedžeri, kas nozīmēja, ka viņas pārziņā ir visi jautājumi, kas skar pārdošanu, finanses, muitas lietas, kā arī bija pienākums vadīt komandu.

Gribu un varu

Viņas tiešais vadītājs gan sākotnēji esot brīnījies, kāpēc Sņežina piesakās brīvajai vakancei, ja viņai nav vadītājas pieredzes, taču viņas pārliecība bija nelokāma - es to gribu un varu! Un patiešām - sanāca. Rezultāti bija acīm redzami - katru gadu apjomi auga par vismaz 10%. Sņežina uzstādīja izaugsmes latiņu un to sasniedza, tāpēc nebija pārsteigums, ka pēc laika sekoja paaugstinājums - komercdirektores amats Bulgārijas DHL filiālē. «Viennozīmīgi liels atbalsts bija dažādi uzņēmuma rīkotie kursi, kas mums palīdzēja darīt savu darbu arvien labāk,» ir pārliecināta Sņežina.

Jauns pakāpiens viņas karjerā sekoja 2009. gadā, kad Sņežina sāka pildīt Bulgārijas DHL filiāles vadītājas pienākumus, taču, tā kā Bulgārija ir salīdzinoši neliela valsts, filiāles procesus pieskatīja Rumānija. Taču kopš 2012. gada Rumānijai atskaitīties vairs nevajadzēja, un Sņežina tika iecelta par Bulgārijas DHL filiāles direktori, kas ir pilnībā atbildīga par filiāles darbības sekmīgu nodrošināšanu. Taču pēc dažiem gadiem Sņežina sajuta vajadzību pēc jauniem izaicinājumiem - viņa vēlējās doties strādāt uz citu valsti. Piedāvājumā bija Latvija.

Un tā kopš pērnā gada sākuma Sņežinas mājvieta un darbavieta ir Latvija jeb, precīzāk, viņa ir kļuvusi par DHL Express vadītāju mūsu zemē. Tuvinieki atbalstījuši viņas izvēli, vienīgi mamma sākotnēji par šādu lēmumu nebija sajūsmā, taču tagad arī viņa šo faktu ir akceptējusi.

Pārsteidza zaļā Latvija

2016. gada sākums gan nebija viņas pirmā satikšanas ar mūsu valsti. Viņa pirms tam vairākas reizes bijusi pieredzes apmaiņas pasākumos, piedalījusies kopīgās mācībās, tāpat pirms pārcelšanās bija jānokārto ar dzīvesvietu saistīti jautājumi, tādējādi Latvija pamazām tika iepazīta arī pirms oficiālo darba gaitu uzsākšanas šeit. Taujāta par pirmajiem iespaidiem Latvijā, Sņežina atbild: «Mani pārsteidza, cik Latvija ir zaļa. Jā, arī Bulgārija ir zaļa, taču vasarā tā tomēr vairāk iekrāsojas dzeltenās krāsās - spožā saule atstāj savu iespaidu, taču Latvija visu vasara ir koši zaļa, un tas man ļoti patīk.»

Sņežinai arī patīk, un viņa ir atradusi kopīgu valodu ar savu jauno komandu Latvijā. Kā viņa norāda, tieši cilvēki un uzņēmumā valdošā gaisotne ir galvenie faktori, kāpēc jau 23 gadus viņa ir bijusi lojāla vienai darbavietai. «Ja komandā ir draudzīgas attiecības, valda savstarpēja uzticēšanās, mēs esam gatavi cits citam un klientiem palīdzēt, mēs kopā varam izdarīt brīnumus un daudz sasniegt.»

Meklē talantus

Sņežina uzskata, ka viņas kā viens no vadītājas pienākumiem ir palīdzēt darbiniekiem augt. «Katra gada sākumā mēs ar katru darbinieku pārrunājām, ko viņš vēlas sasniegt gada griezumā, un gada izskaņā izvērtējam, kā iecerētais realizējies.»

Tāpat tiek rīkotas ēnu dienas - darbinieki labāk iepazīst kolēģus, izprot viņu darba specifiku, bet vadītāji var gūt detalizētāku skatu katras nodaļas dienas ritējumā un pamanīt talantus - cilvēkus, kuri vēlas darīt vairāk, kuriem sanāk un kuriem ir liels potenciāls profesionāli augt. «Bulgārijā to nevarēja novērot, bet Latvijā gan - cilvēkiem patīk parādīt, cik viņi ir prasmīgi un zinoši. Viņiem patīk mirdzēt. Arī tad, kad es viesojos kādā nodaļā, nav viņos sajūtas, ka esmu nākusi kontrolēt, bet viņi to saredz kā iespēju parādīt, cik labi darbinieki viņi ir. Mēs labākos arī suminām, mums ir izveidoti vairāki tituli, piemēram, Labākais kurjers, Labākais pārdošanas pārstāvis, un reizi gadā katras valsts filiāle izvirza Gada darbinieku - visi nominētie darbinieki tiekas īpašā ceremonijā, kas norisinās kādā no pasaules valstīm. Šādas nemateriālas pateicības par labi paveiktu darbu sniedz darbiniekiem vajadzīgo motivāciju sasniegt jaunas virsotnes, būt vēl labākiem,» norāda DHL Express vadītāja.

Bez smaga darba panākumu nebūs

Viņas komandu veido 95 cilvēki, bet DHL filiālē Latvijā kopumā strādā 150 cilvēku, jo uzņēmumam ir trīs biznesa vienības: 1) Express, kas sniedz steidzamo piegāžu pakalpojumus; 2) Freight, kas piedāvā sauszemes pārvadājumus; 3) Global Forwarding, kas piedāvā gaisa, jūras un multimodālos pārvadājumus, kā arī noliktavu loģistikas pakalpojumus. «Attīstāmies, un tāpēc ir vajadzīgas jaunas darba rokas. Tā kā uzņēmumam ir izveidojusies laba sadarbība ar mācību iestādēm, piedāvājam jauniešiem prakses iespējas. 18% praktikantu paliek pie mums strādāt arī pēc prakses beigām. Līdz ar to mūsu kolektīvu veido galvenokārt gados jauni cilvēki - vidējais vecums ir aptuveni 27 gadi. Jāpiebilst gan, ka daļa jauniešu cer, ka panākumi ir gaidāmi bez smaga darba. Tā gan nenotiek. Visa pamatā tomēr ir katra ieguldījums un vēlme strādāt, ko arī sagaidām no saviem darbiniekiem. Otrs būtisks nosacījums: cilvēkam jābūt uz klientu orientētam. Viss pārējais ir apgūstams, iemācāms. Pieredzei daudzos amatos noteikti nav izšķirošās nozīmes, jo, godīgi sakot, nereti cilvēki ar jau konkrētu darba rūdījumu vairs nav tik elastīgi - viņiem ir jāmaina paradumi, un tas nav vienkārši,» akcentē Sņežina.



Svarīgākais